Lifšics Hackelis (30.11.1883, Novgorod-Severskis ― 1941, Rīga) ― filologs, literatūrzinātnieks, pedagogs. 1919. g. beidzis Vīnes universitātes Filozofijas fakultāti. Filoloģijas doktors, vācu literatūras speciālists. Aizstāvēja disertāciju «Tolstojs un Dostojevskis un «Vētras un dziņas» literārā virziena literatūra 19. gs. pārejā». No 1923. g. janvāra saņēma atļauju dzīvot Latvijā. Pasniedza pedagoga p.i. amatā vācu valodu, vēsturi, mākslas vēsturi, psiholoģiju Rīgā Pilsētas ebreju vidusskolā un 2. Pilsētas ebreju pamatskolā, strādāja arī inženieru J. Landava Ebreju privātajā ģimnāzijā un reālskolā, S. Gorfinkeļa Privātajā ebreju vidusskolā un pamatskolā. 1926. g. tika atzīts par pilntiesīgu skolotāju. 1937. g. jūlijā Izglītības ministrijas Skolotāju cenza komisija atteicās atzīt Vīnes universitātes diplomu, kas atņēma L. iespēju saņemt pilntiesīga skolotāja ar augstāko izglītību atlīdzību. L. iesniedza prasību administratīvajā tiesā, taču lūgums tika noraidīts. 1938.—39. māc. g. pasniedza Liepājā, tad atgriezās Rīgā, pasniedza Ebreju sabiedriskajā ģimnāzijā un pamatskolā. No 1940. g. rudens ieņēma 5. Rīgas pilsētas ebreju vidusskolas direktora p.i. amatu. 1940. g. novembrī Cenza komisija atzina viņa augstākās izglītības diplomu. 1924. g. decembrī rabīns M. Zaks iesvētīja L. laulību ar Rašeli (Regīnu) Glezeri (dz. 1890). Bērni ― Rūta (dz. 1925), Mirjama (dz. 1930).

Arhīva avots: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, F. 1632, apr. 1, l.