Levanons Nehemia (pirms vārda maiṇas — Levitāns; 1915, Rūjena, Lielātbaltijas guberṇa – 2003, kibbucs Kfar-Blums) — Izraēlas valstiskais un sabiedriskais darbinieks. Dzimis fabrikas direktora; revolucionārās kustības dalībnieka I. Levitāna (?–1920) ģimenē. 1917. gadā vācu karaspēka tuvošanās dēļ ģimene aizbrauca uz Permu; 1920. gada beigās pārcēlās uz Petrogradu. 1922. gadā L. ģimene aizbrauca ārvalstīs; apmetās Tallinā. L. mācījies ebreju kopienas skolā ar mācībām krievu valodā; pēc tam ebreju ģimnāzijā. 1930. gadā iestājās jaunatnes sionistiskajā organizācijā „Amana“; pēc tam „Ha-Šomer ha-Ca'ir“; bijis „He-Haluc“ kustības loceklis; vadīja Tallinas nodaļu. 1935. gadā pārcēlās uz Latviju; vadīja Rīgas jaunatnes-sionistiskās kustības Herclija nodaļu. 1938. gadā repatriēties Erec-Izraēlā. Iestājies kibucā Afīkims; 1939. gadā kļuva par angļu-baltijas grupas sekretāru; dibināta mošavā Binjaminā ar Latvijas; Lietuvas; Igaunijas; Anglijas; ASV repatriāntiem. 1943. gadā angļu-baltijas grupa dibināja kibucu Kfar-Blumu. 1945. gadā Ebreju Aģentūra un organizācija Necah–Ha-Šomer ha-Ca'ir nosūtīja uz Angliju strādāt ar ebreju jaunatnes sionistiskajām kustībām un organizēt aliju. Bijis 22. Sionistiskā Kongresa delegāts Bāzelē 1946. gada decembrī. 1948. gada jūnijā atgriezās Izraēlā; dzīvoja un strādāja kibucā Kfar-Blums. Vadīja kibbuca saimniecību.
No „Natīva“ dibināšanas 1952. gadā bijis tā darbinieks. 1952. gadā norīkots uz Stokholmu; formāli kā Izraēlas pārstāvniecības diplomātiskais kurjers; bet patiesībā Levanons pētīja Padomju Savienības ebreju stāvokli; izstrādāja palīdzības formas; tostarp nelegālās robežšķērsošanas iespējas caur Somiju turpmākai repatriācijai uz Izraēlu.
Pēc PSRS-Izraēlas diplomātisko attiecību atjaunošanas 1953. gada jūlijā Levanons strādāja Izraēlas pārstāvniecībā Padomju Savienībā Maskavā; vadīja „Natīva“ darbinieku grupu. Nodibināja un attīstīja sakarus ar padomju ebrejiem; veicināja nacionālās apziṇas nostiprināšanos. 1955. gada augustā pēc padomju varas prasības pameta Padomju Savienību. Strādāja „Natīva“ nodaļā „Bārs“; koordinēja cīṇu par Padomju Savienības un Austrumeiropas valstu ebreju repatriācijas tiesībām; ko veda sabiedrība brīvās valstīs. 1956. gadā atgriezās kibucā Kfar-Blums; 1956.–59. gadā vadīja tur saimniecību. 1960.–61. gadā vadīja „Bāru“; 1965.–69. gadā bijis „Bāra“ pārstāvis ASV. 1969.–82. gadā vadīja „Natīvu“; spēlēja lielu lomu cīṇā par Padomju Savienības ebreju masveida aliju. No 1982. gada strādāja Kfar-Blumā.
Levanons uzrakstīja divas atmiṇu grāmatas: „Ha-kods Nativ“ („Kodvārds — Nativs“; Telaviva, 1995); „Ha-derekh al hof ha-Jarden“ („Ceļš uz Jordānas krastu“; kibbucs Dalija, 1999).