Lemky Jehošua (Hosias) dzimis 1853. gadā Vindavā, Kurzeme (Latvija), miris 1942. gadā Berlīnē, Vācijā.
Leba (Leivina) un Rašeles Lemky dēls.
Skatīt atsevišķu rakstu par Lemky ģimeni.
Pēc viņa mazdēla stāstītā, Hosias Lemky bija kantors Adass Jisroel sinagogā Berlīnē. Viņš nebija rabīns, bet bija ļoti dievbijīgs un erudīts. Viņš pildīja arī gabaja pienākumus, rūpējoties par daudziem kopienas administratīvajiem jautājumiem un sinagogai piederošajiem priekšmetiem, piemēram, sudrabiņu Toras kronēm. Hildesheimera Rabīnu seminārs atradās pie Adass Jisroel sinagogas, un Hosias pildīja arī administratīvus uzdevumus seminārā.
Hosias nepiekrita sava dēla Simona plāniem emigrēt uz Erec Isrāelu. Hosias bija ultraortodoksālās organizācijas Agudat Yisrael biedrs, kuras viena no frakcijām uzskatīja, ka ebrejiem jāpaliek Vācijā, lai nodrošinātu kopienas turpināšanos.
Simons tika ieslodzīts Oranienbergas koncentrācijas nometnē Kristallnacht naktī 1938. gadā. Draugiem izdevās panākt viņa atbrīvošanu, un viņš nokļuva Erec Isrāelā.
Hosias bija ļoti turīgs un bankā glabāja 230 000 reiksmarku. Lai gan pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā ebreju stāvoklis bija ļoti pasliktinājies, Hosias atteicās glābt sevi, atstājot valsti.
Pirms Otrā pasaules kara Hosias un viņa sieva dzīvoja Berlīnes-Šarlotenburgā, Mārburgeras ielā 5. Nacistu periodā viņiem bija jāpārceļas uz Berlīnes-Vilmersdorfu, Joahimstāleres ielā 13. Viņi dzīvoja vienā istabā, un tā kā lielākā daļa Berlīnes ebreju tika deportēti uz iznīcināšanas nometnēm Austrumos, Lemky pārim bija jātiek galā pašiem. Drīz vien neviens vairs nenāca palīgā gados vecajam pārim, un viņiem bija ļoti maz ēdiena. 1942. gada martā Hosias nomira Ebreju slimnīcā no slimības un bada. Sešus mēnešus vēlāk nacisti atnāca pēc viņa sievas un deportēja viņu uz Terēzienštates koncentrācijas nometni Čehoslovākijā, kur viņa atteicās ēst nekošeru ēdienu un mēnesi vēlāk nomira.
Informācija no „Stiftung Neue Synagoge Berlin, Centrum Judaicum“ 2003. gada 28. augustā:
„Mēs atradām Hosias Lemky, dzimis 1853. gada 3. novembrī Vindavā (Latvija), kurš strādāja Israelitsche Synagogengemeinde Adass Jisroel kā „Vorbeiter und Kantor“. Viņš nomira 1942. gada 24. martā Berlīnē. Viņa sieva Helēne (Lenne) Lemky, dzimusi Graumane, dzimusi 1855. gada 22. jūlijā Kaminā (Rietumprūsija), tika deportēta uz Terēzienštati 1942. gada 14. septembrī, kur mēnesi vēlāk nomira. Viņu adrese bija Berlīne-Šarlotenburga, Mārburgeras iela 5. Vēlāk viņai bija jāpārceļas, tāpēc viņas pēdējā adrese pirms deportācijas bija Berlīne-Vilmersdorfa, Joahimstāleres iela 13. Iespējams, viņu dēls Simons Lemky, kura pēdējā adrese Berlīnē bija Mārburgeras iela 5, devās uz Palestīnu.“
„Adass Jisroel Die Judische Geneinde in Berlin (1869-1942)“ autors Mario Offenbergs:
„Helēne Lemky, dzimusi Graumane, dzimusi 22.7.1855. Kaminā.
Pēdējā dzīvesvieta: Berlīne-Šarlotenburga, Joahimtāleres iela 13,
pie Frīdmana ģimenes. 1942. gada 8. septembrī viņa saņēma
Artilērijas ielā 31 no tiesas ierēdņa Berlīnes-Šēnebergā
Gestapo rīkojumu, un sešas dienas vēlāk, 1942. gada 14. septembrī,
tika deportēta uz Terēzienštati kā 87 gadus veca sieviete ar tā saukto „Otro
lielā vecuma cilvēku transportu“ (1000 personu).
Viņas dēls Simons tobrīd atradās Palestīnā.
Viņas vīrs Hosias Lemky, dzimis 1853. gada 3. novembrī Vindavā, bija otrais kantors
Adass Jisroelā (atbildīgs par ikdienas dievkalpojumiem sinagogā
Artilērijas ielā 31), viņš nomira 1942. gada 24. martā Ebreju
slimnīcā Vedingā, Irānas ielā. Pāra adrese līdz pat Hosia nāvei bija Mārburgeras iela 5.
Pēc apbedīšanas kartes Hosias Lemky nomira nevis 24., bet jau
1942. gada 23. martā un tika apbedīts 26.3.42. Adass Jisroel kapsētā
Berlīnes-Veisenzejā, daļa D, rinda 1a, kapa numurs 14.“
Zigfrīda Voļheima atmiņas (no iepriekš minētās grāmatas):
„Pirmais hazans Keilese papildus saviem tiešajiem pienākumiem bija arī ļoti pieprasīts „Mohels“,
un daudzās nedēļas dienās viņš mūs pasargāja no Tahanunas lūgšanas (kuru
nesaka pie „Brit Milah“). Ļoti mīlēts bija arī kungs Lemke, īpaši
kad ar skaļu balsi citēja no Toras pirms „Minhā“.
Esra bija tuvinājusi mani Adassam, īpaši Artilērijas ielā. Ik otro svētku dienu es gāju pēcpusdienā
no Šarlotenburgā uz Artilērijas ielas Esras pasākumiem, vispirms uz
Minhu, un es bieži atceros pēdējo Kadiša — sēru lūgšanu —
otrā hazana, kunga Lemky, pēdējos svētkos Augstāko svētku melodijā,
kad viņš ar basa balsi skaļi sacēla lūgšanu.“
Hosias Lemky dzīvoja dzīvoklī pie sinagogas. Kaimiņu dzīvoklī dzīvoja rabīns Dr. Moše Auerbahs, kurš mācīja Rabīnu seminārā. Viņš apmetās Petah Tikvā, Izraēlā. Viņa dēls Šmuels Auerbahs ar cieņu atcerējās Hosias Lemky. Viņš īpaši atcerējās, ka Hosias vadīja kopienas jaunatnes grupas pārgājienos mežā un vadīja dziedāšanu savās mīļākajās melodijās.
Hosias bija šādi bērni:
Simons (miris 1948. gadā Petah Tikvā, Izraēlā).
Jūlijs (1874–1934), dzīvoja ASV.
Dāvids Pauls Ginters (1877–1942), dzīvoja Hamburgā, Vācijā.
Leopolds (1880–1935), dzīvoja Berlīnē, Vācijā.
Haims Frīdmans