| Personas dati |
| Uzvārds | Lajevskis |
| Vārds | Josifs |
| Tēva vārds | Uzieļevičs |
| Dzimšanas gads | 1920 |
| Dzimšanas mēnesis | 12 |
| Dzimšanas diena | 13 |
| birth_place | Orela |
Šī ir veca dokumenta versija!
Leiboviča Riva Mendeļevna (1909)
| Personas dati |
| Uzvārds | Leiboviča |
| Vārds | Riva |
| Tēva vārds | Mendeļevna |
| Dzimšanas gads | 1909 |
| birth_place | Baltkrievija |
| Miršanas vieta | Izraēla |
| Dzimums | F |
Leiboviča (dzim. Volšonoka) Riva Mendeļevna (1909, Baltkrievija ― ?, Izraēla) ― medmāsa, Spānijas kara dalībniece. Piecu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Dvinsku, kur beidza skolu. 1926. g. iesaistījās klubu, kurus vadīja Latvijas Komunistiskā partija («Enerģija, «Apgaismība», «Reizen-klubs»), darbā. 1927. g. pārcēlās uz Rīgu, kur deva privātstundas. 1928. g. sāka strādāt Lapkina kartona fabrikā, no kurienes tika atlaista par jauno strādnieku iziešanas demonstrācijā organizēšanu sakarā ar kreiso arodbiedrību slēgšanu. Vēlāk strādāja par uzskaitvedi dzirnavās, auklīti, pēc tam medmāsu slimnīcā «Bikur-Holim». 1929. g. kļuva par Latvijas nelegālās Komunistiskās jaunatnes savienības biedri, pēc tam arī par Latvijas Komunistiskās partijas biedri. Par savu pagrīdes darbību vairākkārt tika arestēta. No 1937. g. aprīļa līdz 1939. g. novembrim atradās Spānijas pilsoņu kara frontēs kā medmāsa frontes un aizmugures hospitāļos. Pēc kara bija interbrigādistu nometnēs Francijā, pēc tam atgriezās Latvijā, kur pēc padomju varas nodibināšanas strādāja par Centrālā rajona partijas komitejas instruktori, bet no 1941. g. janvāra ― Kirova rajona partijas komitejas 2. sekretāri Rīgā. Otrā pasaules kara laikā tika iecelta par Strādnieku gvardes politruku. Kad Strādnieku gvarde ar kaujām atkāpās no Rīgas Igaunijas virzienā, R. kļuva par evakohospitāļa medmāsu. Tika evakuēta uz Kirovu, strādāja par medmāsu, pēc tam Staļina rajona partijas komitejas instruktori. 1945. g. atgriezās Rīgā, kur strādāja par Rīgas kara-jūras bāzes politiskās nodaļas instruktori, vēlāk ― avīzes «Padomju Latvijas Dzelzceļnieks» redaktora vietnieci. Pēc republikāniskās partijas skolas beigšanas strādāja par LPSR Lauksaimniecības ministrijas politiskā sektora instruktori, pēc tam vadīja politiskā sektora kabinetu. 1954.―60. g. bija Rīgas Medicīnas institūta Marksisma-ļeņinisma kabineta pārzine, 1960.―64. g. ― zinātniski politiskās literatūras redaktore. Būdama pensionāre, emigrēja uz Izraēlu, kur mira.
Lit.: Latvijas cīnītāji Spānijā. 1936―1939. Atmiņas un dokumenti. Rīga: «Liesma», 1970.
I. Ročko
A. Baranovskis