Leibenzons Bers Davidovičs (23.02.1919, Odesa – ?) No 1936. līdz 1941. g. mācījās Odesas Elektrotehniskajā sakaru inženieru institūtā, ieguva inženiera-elektriķa diplomu vadu sakaru jomā. No 1941. līdz 1975. g. dienēja PSRS Bruņotajos spēkos. 1941. g. mācījās Budjonija vārdā nosauktajā Kara elektrotehniskajā sakaru akadēmijā Ļeņingradā. No 1941. g. oktobra – vada komandieris Karēlijas frontes 57. atsevišķajā sakaru pulkā. No 1942. līdz 1944. g. dienēja par krosa inženieri 57. atsevišķajā sakaru pulkā. No 1944. līdz 1945. g. – bataljona komandiera vietnieks Karēlijas frontes 26. armijas 115. sakaru pulkā. 1945. g. ierodas Kijevā, strādā par pasniedzēju Kijevas Sarkanā Karoga Kara sakaru skolā. No 1945. līdz 1952. g. strādāja Bruņoto spēku Centrālajā zinātniski pētnieciski izmēģinājuma sakaru institūtā vec. inženiera, vec. zinātniskā līdzstrādnieka, laboratorijas priekšnieka amatos. 1952. g. pārceļas uz Rīgu un līdz 1975. g. strādā Bruņoto spēku Sakaru priekšnieka kontroles-pieņemšanas aparātā Pasūtītāja pārstāvja, Pasūtītāja vec. pārstāvja, Baltijas pasūtītāja pārstāvniecību grupas rajona inženiera amatos. 1975. g. maijā atvaļināts rezervē. 1986. g. strādāja par vec. meistaru TKN Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcā.

A. Baranovskis
F.1087