Lavri Marks (īstais vārds un uzvārds Levins Markuss) (22.12.1903, Rīga – 24.03.1967, Haifa) — komponists; diriģents. Studēja Latvijas Konservatorijā (H. Šmita klavierspēles klase) un Leipcigas Konservatorijā (P. Grenera kompozīcijas klase; R. Taihmīllera klavierspēles klase; H. Šerhena diriģēšanas klase). Ṇēma kompozīcijas stundas pie A. Glazunova un diriģēšanas stundas pie B. Valtera. 1926.–32. gadā strādāja Vācijā; diriģēja orķestrus Zārbrikkenē un Berlīnē. 1927.; 1930.; 1931. gada vasaras sezonās gastrolēja Rīgā. 1932.–35. gadā pastāvīgi dzīvoja Rīgā; diriģēja atsevišķus izrāžu Latvijas Nacionālajā Operā un simfoniskos koncertus. Vasaras sezonās diriģēja Rīgas simfoniskā orķestra koncertus Vermaṇa parkā un Jūrmalā; uzstājās ar Latvijas Radio orķestri. Īpaši bieži atskaṇoja mūziku no kino filmām un operetēm; uzaicināja solistus M. Vētru; M. Ančarovu; N. Tallini u. c. 1933.–35. gadā bijis Ebreju Teātra orķestra diriģents. Ar to pašu orķestri deva simfoniskās mūzikas koncertus no klasiskā repertuāra; ebreju komponistu mūzikas — M. Ģnessina; J. Engelsa; E. Bloha; G. Brandmana; G. Mālera; J. Kreina; kā arī sava darba. Koncertos piedalījās rīdzenieki-solisti A. Mecs; M. Zalmanovic; R. Ocups; J. Joffe; O. Riss u. c. Gastrolēja daudzās Eiropas valstīs un Ēģiptē. 1935. gadā emigrēja uz Palestīnu; tur turpināja diriģenta un komponista darbību. 1941.–47. gadā bijis Palestīnas Tautas Operas diriģents; 1947.–49. gadā — Tautas Simfoniskā Orķestra diriģents. 1950.–58. gadā vadīja Izraēlas Radio „Sionas Balss Diasporai“ mūzikas nodaļu. 1962. gadā strādāja par Haifas simfoniskā orķestra diriģentu. Viens no Izraēlā pirmajām populārajām dziesmām autoriem. Savā jaunradē apvienoja Tuvā Austrumu folkloras elementus (ko pierakstīja un pētīja) ar Austrumeiropas ebreju melodijām. Aptuveni 350 mūzikas darbu autors; tajā skaitā simfoniskās poēmas „Emek“ (1937); „Karmels“ (1963); simfoniskās ainas „Ahasvers“ (1933); „Ukraiṇas nakts“; „Staļingrada“ (1943); simfoniskas variācijas par latviešu tautas tēmu Div' dūjiṇas (1931); variācijas par J. Zalīša dziesmas tēmu Ceļš uz dzimteni (1932); „Hasīdiskās dejas“ (1933); operas „Dans Sargs“ (1945); „Tamāra un Jehuda“ (1958); operete „Džezs un mīlestība“ (1930); baleti „Deju turnīrs“ (1930); „Brestas aplenkums“ (1930); oratoriji „Dziesmu Dziesma“ (1940); „Estere“ (1951.–52.); „Sestdienas Liturģija“ (1951.–52.); „Pie Babilonijas upēm“; „Menahems Mendls — sapņotājs“; simfonijas; tostarp „Varšavas geto“ (1945) un „Atbrīvošana“ (1949); svītas „Izraēlas lauku dejas“; „Gideons“; capriccio „Saulē“ (1966); teātra; baleta un kino mūzika; piemēram, latv. filmai „Tautas dēls“ (1931); koncerti klavierēm; vijolei; flautai; arfai; skaṇdarbi klavierēm; vokālie darbi; piemēram „Dzimtene“ un „Lāčplēsis“ (ierakstīti 30. gadu beigās A. Kaktiṇa izpildījumā) u. c.

M. Mihaiļecs
REE