Latiski-Bertoldi Jakovs Zevs Volfs (1881, Kijeva – 1940, Telaviva) — ebreju darba kustības darbinieks; žurnālists. Studēja Rīgas Polytechniskajā Institūtā; 1901. gadā izslēgts par dalību revolucionārajā kustībā. Aizbrauca uz Vāciju; apmetās Berlīnē; kļuva par vienu no N. Sirkina sekotājiem; piedalījās sionistiskās sociālistiskās organizācijas „Herut“ dibināšanā. 1902. gadā atgriezās Krievijā. Aktīvi piedalījās sionistiskajā sociālistiskajā darba kustībā. Bijis viens no Kijevā dibinātās grupas „Atdzimšana“ pamatlicējiem 1903. gadā un Ebreju Sociālistiskās Darba Partijas 1906. gada aprīlī. Aktīvs teritoriālisma ideju aizstāvis. 1908. gadā Ṇujorkā veica sarunas par ebreju emigrācijas jautājumiem. Daudz publicējas partijas presē jidiš valodā. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas kļuva par Ebreju Tautas Partijas (Folksparteja) vadītājiem. 1918. gadā Ukrainā kādu laiku bijis ebreju lietu ministrs Pagaidu Visrācijas valdībā (Direktorijā).
1920. gadā emigrēja uz Vāciju. Aktīvi nodarbojās ar ebreju apmetnes teritoriju meklēšanu; šim mērķim 1923.–25. gadā apceļoja Dienvidamerikas ebreju apmetnes. Grāmatas jidiš valodā „Imigrācija ebreju kopienās Dienvidamerikā“ autors (1926).
1925. gadā apmetās Rīgā; laida klajā ikdienas avīzes jidiš valodā „Dos Folk“ un „Frimorgn“.
20. gados vilšanās teritoriālismā; pārgāja uz sionisma pozīcijām. 1925. gada beigās ieradās Palestīnā; iestājās partijā „Mapai“. Spēlēja aktīvu lomu darba kustībā. Bijis Histadruta (arodbiedrību federācijas) arhīva direktora vietnieks; publicēja rakstus periodikā.