Lackis Filips (arī Faivišs Lackis) dzimis 1885. gada 26. novembrī Rīgā; tēvs — Eļjašs. 1910. gadā pabeidza Pēterburgas Universitātes Juridisko Fakultāti. No 1911. gada decembra — zvērinātā advokāta L. Levenberga palīgs Liepājā; no 1913. gada — zvērinātā advokāta J. Šabļovska palīgs Rīgā.

Tautas Padomes loceklis no Ebreju Sociālistu Apvienotā Saraksta; strādāja Juridiskajā un Konstitucionālajā komisijā. No 1919. gada 8. novembra — zvērināts advokāts Rīgā. No 1919. gada novembra līdz 1920. gada martam — 7. Siguldas Kājnieku Pulka karavīrs Latvijas Armijā. 1920.–34. gadā — sionistiski-sociālistiskās partijas loceklis; 1920.–26. gadā — centrālā komiteja loceklis. 1921.–24. gadā — Rīgas Domes loceklis. 1922.–24. gadā — avīžu „Der Veg“ un „Unzer Veg“ partijas „Cejre Cion“ līdzstrādnieks. Ebreju sporta biedrības „Akoah“ žurnāla atbildīgais redaktors. No 1928. gada — Latvijas Ebreju Atbrīvotāju Biedrības loceklis. 1935.–40. gadā darbojies sionistiskajās biedrībās „Olim“; „Keren Hajasod“ (1938.–40. gadā — Rīgas Filiāles valdes loceklis); „Keren Kasmeds“.

Padomju okupācijas laikā 1941. gada janvārī iestājies Advokātu Kolēģijā. Bijis Rīgas Pilsētas 1. Juridiskās Konsultācijas loceklis. 1941. gada 14. jūnijā arestēts. Izvests uz Soļkamskas koncentrācijas nometni. 1942. gada 18. aprīlī piespriesti 5 gadi trimdu. Miris 1942. gada 5. maijā Kanskā.

Apprecēja Doru Čerṇaka (dz. 1888. gada 22. oktobrī); 1941.–56. gadā trimdā Krasnojarskas apg. Dēli Aleksandrs (dz. 1916.) un Emanuils (dz. 1921.).

LA 312