Krupickis Aleksandrs Davidovičs (27.09.1946, Pugačova, Saratovas apg.) — elektrotehnists. Dzimis kadra karavīra Krupicka Dāvida Iļjiča (1906, Čerṇigova, Ukraina – 1973, Kaļiṇingrada) un mājsaimnieces Krupickas (Raškovskas) Lejas Šlemovnas (1914, Odesa, Ukraina) ģimenē. Pabeidza 7 klases Kaļiṇingradas 1. vidusskolas (1953.–60.); pēc tam — Kaļiṇingradas Politehniku (1960.–65.). Vienlaikus strādāja Kaļiṇingradā — par palīgstrādnieku montāžas pārvaldē SZZM (1963.–64.); pilsētas kabeļu tīklu elektroslēgumcieti (1964.–65.); dienēja Padomju Armijā par radiotelegrafisti (1966.–68., Rīga). Pēc demobilizācijas strādāja Rīgā — par tehniķi Rīgas filiālē trestā „Siltumektrprojekts“ (1968); elektroslēgumcieti; vecāko tehniķi Rīgas Pusvadītāju Ierīču Rūpnīcā (1968.–72.); bijis šoferis uzṇēmumā Nr. 10 Maskavas Rajona sabiedriskajā ēdināšanā (1972.–77.).
Laulībā ar Krupicku (Jākobsoni) Miru Elhonovna (1948, Rīga) piedzima dēls Krupickis Jākobs Aleksandrovičs (1972, Rīga).
1977. gadā saṇēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur no 1971. gada dzīvoja sievas vecāki — Jākobsons Elkhons Jankeļevičs (1920, Ventspils), Jākobsone (Šavlova) Ita Movševna (1921, Rūgāji, Balvu rajons, Latvija) un sievas māsa Jākobsone Hana Elhonovna (1951, Rīga).

N. Voronova