Krislavs Simens Jefimovičs (27.01.1937, Vitebska, Baltkrievija) — mehānikas inženieris. Dzimis inženiera Krislava Jeruhima Mihaiļoviča (1906, Vitebska – 1953, Rīga) un ārsta Krislavas (Kitaičikas) Tamāras Semjonovnas (1911, Ljuboničas ciems, Mogiļevas apg., Baltkrievija) ģimenē. Mācījies Tjumeṇcevo ciema skolā, Altaja apg. (1944.–46.); pārcēlies ar māti uz Rīgu; mācījies 56.; 67. un 13. vidusskolās (1946.–54.); pabeidza Rīgas Politehnisko Institūtu (1954.–59.); vienlaikus strādājis par virpotāja mācekli un virpotāju mehāniskajā rūpnīcā „Galvleszapčasts“ (1954.–55.). Pēc augstskolas beigšanas strādājis par vecāko inženieri; konstruktoru-inženieri; sektora priekšnieku rūpnīcā „Rīgasselmaš“ (1959.–65.); bijis konstruktoru-inženieris; brigādes vadītājs Tautsaimniecības Ķīmizācijas SKB (1965.–71.); strādājis par galveno konstruktoru; galveno inženieri tautas amatniecību un suveṇīru ražošanas apvienībā „Daiļrade“ (1971.–73.); bijis Latvijas PSR MMR Speciālā Mākslinieciskā Konstruktoru un Projektēšanas-Tehnoloģiskā Biroja brigādes vadītājs (1973.–78.).
Laulībā ar Krislavas (Hazānu) Ļudmilu Petrovnu (1946, Harkiva, Ukraina) piedzima meita Krislava Irīna Simonovna (1969, Rīga) un dēls Krislavs Romāns Simonovičs (1976, Rīga).
1978. gadā saṇēma atļauju emigrēt uz Izraēlu; kur no 50. gadiem dzīvoja viṇa māsīca Sorokina (Mahtinas) Taṇja Isaakovna (1923, Ljuboničas ciems). Vēlāk Krislavs S. J. izbrauca uz ASV.

Piezīme: 1941. gadā Taṇja kopā ar māmu fašistu ieslodzīta Bobruiskas geto; tad izvesta uz koncentrācijas nometni „Štutthof“ (Vācija). Atbrīvota sabiedrotajiem; palika dzīvot Vācijā; no turienes 50. gados aizbrauca uz Izraēlu. Taṇjas māma Goda Solomonovna 1941. gadā fašistiem nogalināta Bobruiskas geto.

N. Voronova