Hnohs Ļevs (1911, Rīga — 1984) — izcils ķirurgs, profesors, medicīnas zinātņu doktors. 1929. gadā beidzis Landava ebreju ģimnāziju. 1929.–35. gadā studēja Bāzeles Universitātes Medicīnas fakultātē. 1936. gadā atgriezās Latvijā un strādāja „Bikur Holim“ slimnīcā, kur mācījās pie izcilā ķirurga profesora V. Mica. 1940. gadā beidza arī Latvijas Universitāti. No 1940. gada — asistents Hospitālās ķirurģijas katedrā Rīgas 1. pilsētas klīniskajā slimnīcā. LTK laikā dienēja Latvijas Atsevišķajā Strēlnieku pulkā, pēc tam bija galvenais ķirurgs 308. Latvijas divīzijas medicīniskajā sanitārajā bataljonā. Apbalvots ar ordeņiem un medaļām. No 1946. gada — RMI darbinieks; no 1948. gada līdz nāvei strādāja Hospitālās ķirurģijas katedrā, kur kļuva par profesoru un katedras vadītāju. 2 monogrāfiju līdzautors, vairāk nekā 90 zinātnisku darbu autors. 1934. un 1935. gadā bija Šveices čempions un Šveices čempionāta laureāts galda tenisā vīriešu dubultspēlē.

Monogrāfijas: Ezerietis E., Hnohs L., Kalnbērzs V. Ķirurģiskās slimības. Rīga, „Zvaigzne,“ 1974. Ezerietis E., Hnohs L. Strutainā ķirurģija. Rīga, „Zvaigzne,“ 1979.