Haldejs Jefims Abramovičs (25.03.1918, Klimoviči, Mogiļevas apg.) — mehāniķis šūšanas mašīnām. Haldeja Abrama (1878, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1955, Dṇepropetrovska) un Haldajas (Šusteres) Sarras (1878, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1955, Dṇepropetrovska) dēls. 1930. gadā pabeidza 38. pamatskolu Dṇepropetrovskā. 1930.–34. gadā — atslēdznieka māceklis artelī „Metāla Remonts“ Dṇepropetrovskā. 1934.–38. gadā — mehāniķis šūšanas mašīnu remontam Voļodārskas vārdā nosauktajā fabrikā Dṇepropetrovskā. 1938.–40. gadā dienēja Padomju Armijā; piedalījās kaujās pie Halh-Golas Mongolijā. 1940.–41. gadā — mehāniķis šūšanas mašīnām artelī „Koopšvejpromā“ Dṇepropetrovskā. 1941.–42. gadā cīnījās Staļingradas frontē. 1942.–45. gadā — galdnieks militāri-tehniskajā skolā Maskavā. 1945. gadā — mūziķis NKVD Augstākajā skolā Maskavā. 1945.–47. gadā — mūziķis pie MVD kluba Dṇepropetrovskā. 1948. gadā H. pārcēlās uz Rīgu. 1948.–49. gadā — mehāniķis Rīgas Rūpnieciskajā kombināta. 1949. gadā — atslēdznieks artelī „Remonts“. 1949.–50. gadā — šūšanas mašīnu mehāniķis fabrikā „Fantazija“, arteļos „Ausma“ un „9. maijs“. 1951.–58. gadā — mehāniķis artelī „Darbs“. 1958.–61. gadā — mehāniķis šūšanas mašīnām sadzīves pakalpojumu kombināta Rīgā un kombināta „Daugava“. 1961.–64. gadā — biļešu izplatīšanas pilnvarots pārstāvis Rīgas Valsts cirkā. 1964. gadā — letes pārdevējs veikalā Nr. 24, Rīgas Augļu dārzeṇu tirdzniecībā. 1964.–65. gadā — santehnikas atslēdznieks Kuģa apkalpes sagatavošanas Tehniskajā skolā. 1965. gadā — kombinezona ceha vadītājs ceļojošajā cirkā Nr. 13, Sojuzgoscirkā Groznijā. 1965. gadā — gāzes iekārtu atslēdznieks Rīgas Gāzes saimniecības pārvaldē. 1966. gadā — atslēdznieks-regulētājs kombināta „Somdaris“. 1966. gadā — automehāniķis. 1967.–68. gadā — šoferis-atslēdznieks RSU-28, Remontceltniecības tresta Nr. 1. 1968. gadā — šoferis Lauksaimniecības ministrijas garāžā. 1968.–75. gadā — šoferis Rīgas Taksometru parkā. 1975.–78. gadā — invalīda pensionārs; no 1978. gada — vecuma pensionārs. Apbalvots ar medaļām „Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā“, „Par Staļingradas aizstāvēšanu“, jubilejas medaļām. Laulībā ar Haldeju (Viļenskas) Rozāliju (1925, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1967, Rīga) piedzima meitas Mulers (Haldeja) Ļudmila (1946, Dṇepropetrovska), Meitus (Haldeja) Larisa (1948, Rīga) un Činova (Haldeja, Kārklīṇa) Alla (1954, Rogačevs). Precējies otrajā laulībā ar Kiriļuku (Levitini) Fainu (1915, Klimoviči, Mogiļevas apg.). 1980. gadā H. saṇēma atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc māsīcas dēla Šustera Josifa (1905, Klimoviči, Mogiļevas apg.) uzaicinājuma; šis 1924. gadā emigrējis uz Palestīnu no Dṇepropetrovskas.
A. Normans
Haldeja (Viļenska) Rozālija (1925, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1967, Rīga) — pirmā sieva
Mulers (Haldeja) Ļudmila (1946, Dṇepropetrovska) — meita
Meitus (Haldeja) Larisa (1948, Rīga) — meita
Činova (Haldeja, Kārklīṇa) Alla (1954, Rogačevs) — meita
Kiriļuks (Levitina) Faina (1915, Klimoviči, Mogiļevas apg.) — otrā sieva
Haldejs Abrams (1878, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1955, Dṇepropetrovska) — tēvs
Haldeja (Šustere) Sarra (1878, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1955, Dṇepropetrovska) — māte
Haldejs Josifs (1903, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1953, Rīga) — brālis
Haldejs Naums (1904, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1975, Dṇepropetrovska) — brālis
Haldejs Grigorijs (1915, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1970, Dṇepropetrovska) — brālis
Haldejs Morduhs (1911, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1978, Maskava) — brālis
Haldejs Jākobs (1921, Klimoviči, Mogiļevas apg.) — brālis
Haldejs Isaaks (1906, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1942, Novosibirska) — brālis
Breiters (Haldeja) Haja (1907, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1979, Dṇepropetrovska) — māsa
Kotļars (Haldeja) Geṇja (1909, Klimoviči, Mogiļevas apg. – 1964, Dṇepropetrovska) — māsa
Šusters Josifs (1905, Klimoviči, Mogiļevas apg.) — brālis