Kaufmanns Makss (06.04.1897, Daugavpils – 22.06.1987) — geto ieslodzītais, memuārists. Pabeidzis ģimnāziju Daugavpilī. No 30. gadiem līdz brīdim, kad Latviju ieṇēma padomju karaspēks, bet pēc tam nacisti, bijis veiksmīgs uzṇēmējs Rīgā tekstilpreču vairumtirdzniecībā. Kļuvis par vienu no nedaudzajiem pārdzīvojušajiem lieciniekiem par 1941. gada 4. jūlija Stabju ielas 63 sinagogas nodedzināšanu Rīgā kopā ar tur ieslodzītajiem cilvēkiem. Kopā ar sievu un 13 gadus veco dēlu bijis Rīgas geto ieslodzītais. Sieva gājusi bojā otrajā apšaudē Rumbulā; dēlu sargs nošāvis kūdras purvos pie Slokas 1943. gada maijā. 1944. gada augustā kopā ar nedaudzajiem pārdzīvojušajiem K. pārvests uz koncentrācijas nometni Kaizervaldē; pēc tam transportēts uz Buhenvaldi; piedalījies nāves maršā uz Zahhsenhāuzenu; no turienes atbrīvots 1945. gada 1. maijā. Pēc atbrīvošanas iecelts par Munih­enas Atbrīvoto Ebreju no Vācijas Centrālās Komitejas Darba Departamenta vadītāju; šīs komitejas ietvaros pēc K. iniciatīvas nodibināta Latvijas ebreju kara noziedzniekus meklēšanas grupa. Izveidojis pirmo Latviešu Ebreju Pārdzīvojušo asociāciju; 1947. gadā vācu valodā publicējis grāmatu „Latvijas ebreju iznīcināšana“ (Die Vernichtung der Juden Lettlands), kurā ietverti milzīgi skaita geto un koncentrācijas nometnes dzīves detaļas un kas bija pirmā grāmata par Latvijas ebreju traģēdiju Holokaustu laikā. Grāmatā izteikts ievērojams akcents uz vietējo iedzīvotāju līdzdalību ebreju iznīcināšanā.
1947. gadā emigrēja uz ASV; Ṇujorkā atvēra apģērbu šūšanas un ķīmiskās tīrīšanas uzṇēmumu. Turpināja Vācijā iesākto bijušo nacistu meklēšanas darbību; pateicoties K. aktivitātei, daudzi atrasti Dienvidamerikā. Organizēja bijušo Rīgas geto ieslodzīto grupu; tā kļuva par pamatu 50. gadu sākumā izveidotajai organizācijai „Latvijas Ebreju Pārdzīvojušie“ (Jewish Survivors of Latvia); K. bijis tās pirmais prezidents. Uzturēja plašu saraksti ar bijušajiem Latvijas un citu valstu geto ieslodzītajiem, kā arī ar izciliem politiskiem un sabiedriskajiem darbiniekiem H. Trumenu, A. Einšteinu, E. Rūzveltu, G. Meiru, A. Ebanu, M. Dajanu, T. Koleku un citiem. 1968. gadā publicēja grāmatu „Profesora Simona Dubṇova pēdējais ceļš“ (The Last Road of Professor Simon Dubnow); piedalījies monogrāfijas „Latvijas ebreji“ (The Jews of Latvia) sagatavošanā; tā izdota angļu valodā Izraēlā 1971. gadā. K. grāmata „Latvijas ebreju iznīcināšana“ atkārtoti izdota vācu valodā Vācijā 1999. gadā; 2008. gadā piedāvāta angļu valodā internetā.

Darbi: Latvijas ebreju iznīcināšana. Minhene, 1947. (Vācu val.); Profesora Simona Dubṇova pēdējais ceļš. Ṇujorka, 1968. (Angļu val.).

I. Brod