Kantors Abrams Juļjevičs (1901 – precīzs datums un dzimšanas/nāves vieta?) — revolucionārās kustības dalībnieks Kostromā no 1917. gada; politiskais darbinieks. Piedalījies cīṇā pret kadetiska, sociālistu-revolucionāru un meṇševistu organizācijām. Pildot Kostro­mas partijas organizācijas uzdevumus, piedalījies komjaunatnes organizēšanā, 2. pakāpes komūnas-skolas izveidē. 1919. gadā brīvprātīgi iestājās Sarkanajā Armijā, kur dienēja līdz 1922. gadam. KPSS biedrs no 1921. gada. Bijis politiskais darbinieks Spasskas kazarmu armijas klubā, tad Hodiševskas garnizona Maskavas karaspēkā. 1923.–30. gadā — politiskais darbinieks robezsargu vienībās (Kronštates, Petrozavodskas, Sestrorjeckas). 1930.–32. gadā mācījies Augstajos robežskolas kursos. 1932.–35. gadā mācīja robežskolas Maskavā un Harkovā.
1936.–41. gadā — politdarbinieks, kopmītnes komendants RU Nr. 1 Sverdlovskā. 1941.–45. gadā — Lielā Tēvijas kara dalībnieks; armijas un frontes lazaretes komisārs. Apbalvots ar Kaujinieciskā Sarkanā Karoga ordeni un medaļu „Par uzvaru pār Vāciju“; jubilejas medaļām.
No 1945. gada strādājis Rīgā par pasniedzēju un skolas direktoru. Vairākkārt ievēlēts par primāro partijas organizāciju sekretāru, vietkomitejas locekli. Aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē; daudzus gadus bijis Latvijas Republikas Arodbiedrību Padomē Kultūras nama Tautas instrumentu orķestra konċertmeistars un solists. 1970. gadā apbalvots ar medaļu „Par drosmes darbu“. Republikas nozīmes personīgais pensionārs.

I. Bažuļs