Isbahs Aleksandrs (pseidonīms; īstais vārds Isaaks Abramovičs Bahrahs; 1904, Daugavpils – 1977, Maskava) — krievu rakstnieks un literatūrzinātnieks. Publicēties sāka 1920. gadā provinces presē (avīze „Vitebskas Ziṇas“); no 1921. gada — Maskavas periodikā. 1924. gadā pabeidza Maskavas Valsts Universitātes literatūras nodaļu; 1934. gadā — Sarkanās Profesūras Institūtu. 1925. gadā izdeva dzejoļu krājumu „Maiṇa“. I. prozas darbi 1920.–30. gados veltīti Sarkanās Armijas tematikai (stāstu krājumi „Ar šauteṇu un grāmatu“; 1926; „Sarkanarmiešu“; 1930; „Kareivji“; 1932 u.c.; kuros arī sastopami ebreju kareivju portretējumi); komjaunatnei; sociālistiskajai celtniecībai (grāmatas „Cīṇa par ieguvi“; 1932; „Prieks“; 1934 u.c.). 1930. gadā publicēja stāstu „Sabrukums“ — par cīṇu ar trocķistisko opozīciju. I. bijis viens no literāro apvienību „Strādnieku pavasaris“; „Oktobris“; VOAPP (Krievijas Proletāriešu Rakstnieku Organizācija) u.c. organizatoriem. 2. pasaules kara gados bijis kara korespondents. No 30. gadu beigām līdz 1949. gadam I. — žurnālu „Oktobris“ un „Znamja“ redkolēģiju loceklis; Gorkija vārdā nosauktā Literārā Institūta un Potjomkina vārdā nosauktā Maskavas Pedagoģiskā Institūta profesors.
Tā sauktās kampaṇas pret „kosmopolītiem“ laikā I. tika apsūdzēts buržuāziskajā nacionālismā un sionismā. Par pamatu tam lielā mērā kalpoja autobiogrāfiskais stāstu krājums „Dzīves gadi“ (1948); kurā I.; aprakstot sava bērnības pilsētiṇu; negatīvā gaismā tēlo ebreju bagātniekus un klerikāļus; un kā jaunās dzīves iezīmes runā par komjaunatnes pusaudža pirts namu iznīcināšanu un sinagogā par „tautas universitāti“ pārveidošanu; taču vienlaikus citē lūgšanu tekstus; apraksta ebreju reliģisko rituālu detaļas; stāsta par sionistisko pulciṇu ģimnāzijā un pat citē „Ha-Tikvu“. 1949. gadā I. tika notiesāts uz 10 gadiem darbā piespiedu nometnē; 1954. gadā atbrīvots; reabilitēts un atgriezās pie pasniedzējas un literārās darbības. Viṇa turpinātais autobiogrāfisko stāstu cikls („Ceļš dzīvē“; 1957) ievērojami paplašinātā veidā tika publicēts ar nosaukumu „Mana jaunība; mana komjaunatne“ (1966). Grāmatā par franču Pretošanās kustību „Viṇi cīnījās par Franciju“ (1960) I. tēlo arī ebreju varoṇus. Krājumos „Pretī ugunij“ (1958) un „Literārajos barikādos“ (1964) I. deva Literārus portretus B. Gorbatovam; M. Zalkam; E. Bagrīckim; J. Iļjinam (1905–32) un daudziem citiem.

REE