Joffe Jefims Samuiļovičs (14.10.1927, Harkova) – auto-atslēdznieks-mehāniķis. 1941. gadā pabeidza 7 klases vidusskolā. Kopā ar vecākiem evakuēts uz Kirgizstānu. 1945. gadā I. ģimene pārcēlās uz Krustpils. Dienēja Padomju armijā no 1945. līdz 1951. gadam zenīt-artilērijas tālmēra šāvēja pakāpē. 1951. gadā pieṇēmās darbā Krustpilsas cukura rūpnīcas autokolonnā par auto-atslēdznieku; vēlāk, nemainot darba vietu, bijis mehāniķis, garāžas un darbnīcu priekšnieks, iecirkṇa un agregātu meistars. 1988. gadā aizgājis pensijā.

Apbalvots ar medaļu „30 gadi Padomju Armijai un Flotei“ (1948), medaļu „Par drosmes darbu V. I. Ļeṇina 100. dzimšanas dienā“ (1970), medaļu „Darba veterāns“.

1956. gadā noslēdzis laulību ar Žitomirsku (Balto) Valentīnu (1930) un adoptēja sievas meitu Bellu Žitomirsku (1953). Laulībā piedzima dēls Joffe Aleksandrs (1958). 1978. gadā Bella apprecējās ar Dolgoju Jefīmu (1948) un 1979. gadā izbrauca uz Izraēlu, vēlāk uz ASV.

A. Normans

Pogreba (Joffe) Emīlija (1923) – māsa
Odeša (Joffe) Jevgēnija (1930) – māsa
Joffe (Žitomirska) Valentīna (1930) – sieva
Dolgoja (Joffe) Bella (1953) – meita
Joffe Aleksandrs (1958) – dēls