Joffe Binjamins (1931, Rīga) – pētniecības inženieris, eksperts elektromagnētiskās mehānikas jomā. 1941. gada jūnijā izsūtīts ar ģimeni uz Sibīriju, atgriezies 1954. gada novembrī. Ar izcilību pabeidza Krasnojarskas Mehānisko tehniku 1951. gadā, Rīgas Politehnisko institūtu – 1961. gadā (neklātienē); tehnisko zinātṇu kandidāts no 1969. gada. No 1951. gada augusta strādājis rūpnīcā Krasnojārkā, dienējis armijā, pēc tam bijis inženieris Rīgā, vēlāk Latvijas PSR ZA Fizikas institūta REZ rūpnīcas mehānizācijas nodaļas priekšnieks; no 1962. gada – inženieris Latvijas PSR ZA Fizikas institūtā, jaunākais, vecākais zinātniskais darbinieks. 1980. gadā emigrēja ar ģimeni uz ASV, kur no tā paša gada strādāja kā konstruktors un konstruktoru biroja vadītājs vairākās uzṇēmumos pēc specialitātes. No 1991. gada – Kalifornijas Tehnoloģiskā institūta Reaktīvās kustības laboratorijas zinātniskā departamenta darbinieks; no 1997. gada – Starptautiskās telefona un telegrāfa korporācijas (ITT Industries Corporation) Gaisa un kosmosa pētījumu un sakaru departamenta zinātniskais darbinieks.

I. (kopā ar akadēmiķi I. M. Kirko un viṇa vispārējā vadībā) Fizikas institūtā izstrādātā metodika elektromagnētisko lauku spēka mijiedarbības ar dažādas formas un īpašību ķermeṇiem vadīšanai kalpoja par pamatu viṇa vadītās grupas principiāli jaunu bezkontaktu ķermeṇu-detaļu pozicionēšanas vadīšanas metožu izstrādei. Šīs metodes kļuva par pamatu jaunu ierīču veidošanai procesu automatizācijai instrumentu un iekārtu ražošanā. ASV I. turpināja principiāli jaunu dažādu ierīču konstruēšanas metožu izstrādi, jo īpaši ar viṇa pašu izveidotiem jauniem magnētiskajiem-mehāniskiem gultṇiem. Šādu gultṇu bāzē izgatavotie kustības pārraides mehānismi ļāva būtiski vienkāršot konstrukcijas, ievērojami samazināt iekārtu vibrācijas un nodilumu un tādējādi ne tikai apmierināt augstās prasības pusvadītāju un kosmosa rūpniecībā, bet arī sasniegt vēlamo efektivitāti un uzticamību ar vismazākajiem izdevumiem. Izstrādātās metodes izmantotas uzṇēmumā INTERSERV, Reaktīvo dzinēju laboratorijā, ITT Gaisa un kosmosa pētījumu un sakaru departamentā „Kassīṇi“ kosmiskā kuģa vadības sistēmas uzticamības paaugstināšanai, kā arī NASA aparatūras izstrādē un pilnveidošanā.

I. ir vairāk nekā 100 PSRS izgudrojumu un 130 patentu ASV, Anglijā, Japānā un citās valstīs autors (vai līdzautors). Publicētas vairāk nekā 50 rakstu vadošajos pasaules zinātniski-tehniskajos žurnālos un 5 grāmatas. I. piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā izgudrotāja nosaukums (1967); Latvijas PSR ZA Pirmās prēmijas laureāts (1972) un Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1974). Apbalvots ar NASA Atzinības diplomiem (1996, 1997, 1998, 2002). 2000. gadā I. piešķirts goda doktora (honoris causa) grāds fizikas nozarē Latvijas ZA. 2005. gadā Latvijas ZA kopā ar Patentu biroju apbalvoja I. un viṇa līdzautoru R. Kalṇiṇu ar Valtera Zapa vārdā nosaukto Pirmo balvu par izgudrojumu kompleksu EMAGO (elektromagnētiskās atpazīšanas un orientēšanas) jomā.

I. Brod