Joeļsons Iļja Solomonovičs (12.07.1918, Maskava) — inženieris. 1925. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Rīgu. 1935. gadā pabeidza 8 klases ebreju skolas „Ezra“. 1935.–37. gadā — strādnieks Rīgas čuguna lietuves rūpnīcā „Metalurgs“. 1937.–40. gadā — strādnieks rūpnīcā „Latvello“. 1940. gadā iesaukts Latvijas Armijā un tajā pašā gadā pārcelts Padomju Armijas rindās. 1940.–41. gadā — pulka skolas kursants Limbažos. Lielā Tēvijas kara gados piedalījās kaujās 43. Gvardes Rīgas kājnieku divīzijā. 1945. gadā I. atgriezās Rīgā. 1951. gadā pabeidza Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultāti. 1950.–62. un 1964.–71. gadā — inženieris-konstruktors Rīgas Vagonu celtniecības rūpnīcā. 1962.–64. gadā — inženieris RF VNIIV. Apbalvots ar medaļām „Par drosmi“ un „Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā“. Laulībā ar Plotkinu Mariju (1924, Minska) piedzima dēls Joeļsons Levs (1950, Rīga). Holokaustā gāja bojā I. vecāki Joeļsons Solomons (1886, Daugavpils – 1941, Rīga) un Joeļsone Šeina (1893, Daugavpils – 1941, Rīga). I. māsa Kravčiks (Joeļsone) Dora (1914, Liepāja) 1941. gadā ieslodzīta Rīgas geto un pēc tam izvesta no Latvijas uz Vāciju, no kurienes pēc atbrīvošanas no nometnēm emigrēja uz Izraēlu. Līdz 1968. gadam I. uzskatīja māsu par mirušu Holokaustā. 1969. gadā māsai izdevās atrast brāli un atjaunot korespondenci. 1969. gadā I. pieprasīja atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc māsīcas Oginc Esteres (1920) uzaicinājuma. 1971. gadā I. saṇēma atļauju izbraukt no PSRS pēc māsas uzaicinājuma.

A. Normans

Plotkina Marija (1924, Minska) — sieva
Joeļsons Levs (1950, Rīga) — dēls
Joeļsons Solomons (1886, Daugavpils – 1941, Rīga) — tēvs
Joeļsone Šeina (1893, Daugavpils – 1941, Rīga) — māte
Kravčiks (Joeļsone) Dora (1914, Liepāja) — māsa
Ogincs Estera (1920) — māsīca