Gurvics Harijs (29.08.1924, Liepāja – 01.10.2008, Kfar Saba, Izraēla) — politiskais un sabiedriskais darbinieks. Menahema Begina sekotājs; lielāko daļu savas karjeras veltīja darbam ar ebreju diasporu; ievērojami ieguldīja sionistiskās kustības labā spārna darbībā ārpus Izraēlas. Vēl pirms pārcelšanās uz Dienvidāfriku G. bija nikns revīzionistiskā sionisma atbalstītājs; apmeklēja Zeeva Žabotiṇska uzstāšanās Latvijā. Bijis „Beitar“ kustības biedrs. 1934. gadā G. ģimene pārcēlās uz Johannesburgu; kur G. turpināja piedalīties sionistiskajās organizācijās. Pabeidzis skolu; sāka strādāt par žurnālistu iknedēļas izdevumā „Jewish Herald“; kļuva par tā redaktoru. Pazīstams ar Begina un citu politisko darbinieku runu tulkojumiem; deva iespēju angliski runājošiem klausītājiem pievienoties sionistiskajai kustībai.
1946. gadā apmeklēja Palestīnu; kur slepeni tikās ar Beginu; kurš tobrīd vadīja Irgunu un slēpās no britu varas Telavivā. 1971. gadā G. izdeva Begina biogrāfisko grāmatu; ko vēlāk papildināja un pārlaida. 1977. gadā; kad Begīns kļuva par premjerministru; viṇš uzaicināja G. uz Izraēlu. 1978. gada maijā G. kļuva par Begina padomnieku. 1980.–83. gadā bijis informācijas atašejs Izraēlas vēstniecībā Vašingtonā; atspoguļoja Izraēlas bombardēšanu Irākas kodolreaktora Osiraq 1981. gadā; iebrukumu Libānā ar upuriem nometnēs Sabra un Šatila 1982. gadā. Nodibināja Izraēlas un evaṇģēliskā kristietisma attiecības. 1983. gadā atgriezās Izraēlā. Pēc Icchaka Šamira uzvaras vēlēšanās 1983. gadā turpināja strādāt par premjerministra padomnieku. 1992. gadā pēc Begina nāves sāka darbu pie viṇa piemiṇas centra izveides. Menahema Begina Mantojuma Centrs tika atvērts Jeruzalemē 2004. gadā. 2001. gadā avīze „Jerusalem Post“ publicēja G. nekrologu; kļūdaini uzskatot; ka viṇš miris.

V. Šaļdova