Giršmanis Leonards Leopoldovičs (1839, Tukums, Kurzemes guberņa - 1921, Harkova), ārsts-oftalmologs, krievu oftalmoloģijas skolas dibinātājs. Beidzis Harkovas universitātes Medicīnas fakultāti (1860). Strādāja E. Diubуā-Reimona, G. Helmholca laboratorijās, A. Grēfes un citu klīnikās. 1868. g. aizstāvēja doktora disertāciju «Materiāli krāsu sajūtas fizioloģijai». 1871. g. organizēja acu klīniku. 1895. g. izveidoja un vadīja pirmo Krievijā Acu slimību katedru Harkovas universitātē. 1905. g. pameta universitāti, protestējot pret nelikumīgu (bez disciplinārtiesas, kuras priekšsēdētājs viņš bija, ziņas) studentu grupas, kas piedalījās studentu nemieros, atskaitīšanu. Baudīja milzīgu popularitāti iedzīvotāju vidū. Par Harkovas iedzīvotāju savāktajiem līdzekļiem tika uzbūvēta un 1908. g. atklāta acu slimnīca ar ambulanci, kurā G. strādāja līdz mūža beigām. Personīgi pieņēma apmēram 1 miljonu pacientu. Pēc G. iniciatīvas Harkovā tika izveidota skola akliem. No 1886. g. Harkovas Medicīnas biedrības goda priekšsēdētājs.

Darbu par krāsu sajūtas fizioloģiju, tīklenes asinsvadu embrioloģiju, trahomas ārstēšanu, par mioзi un midriāzi, ko izraisa dažādi medikamenti, autors; pētījuma par mazāko redzes leņķi un citu autors. G. vārdā nosaukts Ukrainas Acu slimību ZPI Harkovā, acu slimnīca Sanktpēterburgā.

Darbi: Par trahomas ārstēšanu, Harkova, 1873; Trahoma kā tautas nelaime, Harkova, 1900.