Heimanis Henrihs dzimis 1906. gada 21. novembrī Caricinas pilsētā (tagad Volgograda) militārā ārsta ģimenē, kurš aizbrauca no Jaunjelgavas. Tēvs — Binjamins Samuels; māte — Dora. No 1916. gada dzīvoja Simbirskā; mācījās Simbirskas valsts pirmajā ģimnāzijā. Pēc tam, kad boļševiki nogalināja tēvu, kopā ar māti un brāli dzīvoja Maskavā no 1919. gada.

1921. gadā parādījās Latvijā. 1925. gadā pabeidza J. L. Landava vārdā nosaukto ģimnāziju Rīgā. 1926. gadā sācis studēt tieslietas LU; pabeidzis 1934. gadā. Bijis Ebreju Studentu Savstarpējās Palīdzības Kases loceklis. No 1930. gada — praktikants Rīgas Apgabala Tiesā; no 1931. gada — jaunākās tiesas amata kandidāts; 1934.–36. gadā — vecākās tiesas amata kandidāts. Strādājis Latvijas juridiskajā sabiedrībā.

Padomju okupācijas laikā no 1940. gada 31. jūlija — zvērināta advokāta G. Rubinšteina palīgs Rīgā. 1941. gada janvārī uzṇemts Advokātu kolēģijā. Gājis bojā vācu apcietinājumā 1944. gadā.

1940. gada maijā apprecējies ar klavieru skolotāju Mirjamu Slonimsku.

LA 230