Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Gutkins Boriss Isakovičs (1917)

Personas dati
UzvārdsGutkins
VārdsBoriss
Tēva vārdsIsakovičs
Dzimšanas gads1917
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena4
Miršanas vietaRīga

Gutkins Boriss Isakovičs (1917. gada 4. decembrī / 12. aprīlī – ?, Rīga) - kino mehāniķis, darbojies kinematogrāfijas nozarē. Tēvs - Gutkins Isaks Abramovičs (1875-1942), māte - Gutkina Basja Berkovna (1876-1957 (1955?). Vidusskolu beidzis 1931. gadā. 1932. gadā viņš sāka strādāt par kino mehaniķa mācekli kinoteātrī “Grand-Kino” Rīgā. 1934. gadā absolvējis arodskolu (specialitāte - galdnieks).

No 1934. gada viņš strādāja par kino mehāniķi kinoteātrī “Palladium” Rīgā. No 1938. līdz 1941. gadam darbojās Rīgas kinematogrāfijas sistēmā. 1941. gada 27. jūnijā tika evakuēts un turpināja darbu kinematogrāfijas jomā Ivanovā un Staļinabadā.

1941. gada decembra beigās viņš brīvprātīgi devās uz fronti, kur divreiz tika ievainots. 1944. gada jūlijā tika demobilizēts un nosūtīts uz Kinoefikācijas pārvaldes operatīvo grupu pie Latvijas PSR Tautas komisāru padomes. Pēc tam iecelts par Latvijas PSR Kinematogrāfijas ministrijas “Latkinosnabsbit” pārvaldes vadītāju.

1953. gada maijā viņš tika iecelts par “Glavsnabsbit” vadītāja vietnieku Latvijas PSR Kultūras ministrijas pakļautībā (saistībā ar Kinematogrāfijas ministriju). No 1962. gada jūlija pārcelts par ārštata pilnvaroto rūpnīcā “Māksla”, bet no 1964. gada jūnija strādāja kinematogrāfijas nozarē kā rūpnīcas direktora vietnieks.

Kopš 1965. gada maija — amatierfilmu apstrādes laboratorijas vadītājs. Apbalvots ar medaļām “Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945”, “Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941–1945”, “Par kaujas nopelniem”, “Padomju Bruņoto spēku 50 gadi”, kā arī divām Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija goda rakstiem.

Viņš lūdza atļauju doties uz Izraēlu uz pastāvīgu dzīvi.