Gurovic Dāvids Borisovičs (2.01.1921, Rīga) – atslēdznieks. Dzimis Gurovic Boruha Davidoviča (1892, Sebēža, Vitebskas apg., Baltkrievija) un Gurovic (Aršones) Vihnas Mihailovnas (1894, Rēzekne, Latvija, pēc citiem datiem – Rīga – 1943, Orlovkas ciems, Kirgizstānas PSR) ģimenē. Pabeidzis pilsētas 9. septiṇgadīgo skolu (1936), tad amatniecības skolu (1939). Strādājis par meistara palīgu fabrikā „Sarkanais Rīts“ (1940.–41. gadā), evakuēts uz Orlovkas ciemu, Kirgizstānas PSR, kur strādājis par atslēdznieku un mācekli kolhoza „Kominterns“ traktoru brigādē (1941.–42. gadā); pārcēlies uz Frunzi (toreizējo Kirgizstānas PSR galvaspilsētu) – bijis par degvielas noliktavas vadītāju (1942.–45. gadā). Atgriezies Rīgā, strādājis par akumulatoru rūpnīcas „Varpa“ meistaru (1945.–46. gadā), veikala vadītāju – Lauksaimniecības Kooperācijas savienībā (1946.–49. gadā), Rīgas Pilsētas pārtikas tirdzniecībā (1949.–50. gadā), bijis brigadieris – ķīmijas ceha „Sadarbiba Latkoopins“ (1950.–51. gadā), šūšanas ceha rajona kombināta (1951.–59. gadā). Veselības stāvokļa dēļ izbraucis uz Gagru (Abhāzija), kur strādājis par galantērijas-šūšanas ceha meistaru Izglītojošajā ražošanas uzṇēmumā (1960.–62. gadā); atgriezies Rīgā, strādājis par presesētāju VEF rūpnīcā (1962.–63. gadā), bijis apgādes nodaļas priekšnieks SMU „Zapribā“ (1963.–69. gadā).

Laulībā ar Gurovic (Kanu) Šeinu Nohimovnu (1922, Rīga) piedzima meita Gurovic Ida Davidovna (1947, Rīga)un dēls Gurovic Aleksandrs Davidovičs (1955, Rīga).

1969. gadā saṇēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur dzīvoja viṇa māsa Gellermane (Gurovic) Miļja Borisovna (1925, Rīga).

N. Voronova

Gurovic Boruhs Davidovičs (1892) – tēvs
Gurovic (Aršone) Vihna Mihailovna (1894–1943) – māte
Gellermane (Gurovic) Miļja Borisovna (1925) – māsa
Gurovic (Kane) Šeina Nohimovna (1922) – sieva
Gurovic Ida Davidovna (1947) – meita
Gurovic Aleksandrs Davidovičs (1955) – dēls