Gurevičs Arnolds (1902–1941). Dzimis 1902. gada 27. martā Rīgā nama īpašnieka ģimenē, tēvs – Lāzars, māte – Rahela (dz. Eliasberga). Brālis Boriss Gurevičs (sk.) — zvērināta advokāta palīgs, māsa Regīna Gureviča — juriste.

Neatkarības kara laikā, 1919. gada jūnijā–decembrī, dienēja Baltijas Landvērā, no 1919. gada jūlija Latvijas armijā kā vācu brīvprātīgais, piedalījies kaujās pret boļševikiem. 1920. gadā sāka tieslietu studijas LU, pabeidza 1928. gadā. Laiku pa laikam strādāja par sekretāru ebreju izglītības pārvaldē Izglītības ministrijā, līdz 1923. gadam. 1926.–28. gadā strādāja zvērināta advokāta D. Dancigera birojā, vēlāk zvērināta advokāta G. Heinikes birojā, bijis Saeimas 1.–3. sasaukuma deputāta M. Lazersona sekretārs un laikraksta „Tautas doma“ darbinieks. No 1931. gada septembra līdz 1932. gada janvārim – obligātajā militārajā dienestā Rīgas 6. kājnieku pulkā. No 1932. gada 28. septembra – zvērināta advokāta G. Heinikes palīgs, no 1934. gada 17. janvāra – zvērināta advokāta I. Abrahamsoṇa palīgs. 1929. gadā iecelts par izdevuma „Zeitschrift für Handel und Industrie“ atbildīgo redaktoru. 30 gadus darbojies Sionistiskajā organizācijā „Histadrus Acionit“, Latvijas ebreju atbrīvošanas biedrībā, Latvijas Apvienotajā Sionistiskajā Sociālistiskajā partijā; 1933. gadā ievēlēts par partijas priekšsēdētāja vietnieku. 1935. gada 12. aprīlī ar tieslietu ministra rīkojumu svītrots no zvērinātu advokātu palīgu saraksta. Strādāja zvērinātu advokātu H. Lībesmana un J. Ozoļa birojos.

Padomju okupācijas laikā 1940. gada 22. augustā atcelts tieslietu ministra rīkojums par svītrošanu no zvērinātu advokātu palīgu skaita. Bijis zvērināta advokāta I. Abrahamsoṇa palīgs Rīgā. 1941. gada janvārī uzṇemts Advokātu kolēģijā. Gājis bojā vācu okupācijas laikā 1941. gadā.

Apbalvojumi: 1) Latvijas Atbrīvošanas kara atmiṇas zīme.

Nebijis precējies.

LA 224