| Personas dati |
| Uzvārds | Lajevskis |
| Vārds | Josifs |
| Tēva vārds | Uzieļevičs |
| Dzimšanas gads | 1920 |
| Dzimšanas mēnesis | 12 |
| Dzimšanas diena | 13 |
| birth_place | Orela |
Šī ir veca dokumenta versija!
Gruļevs Mihails Vladimirovičs (1857-1943)
| Personas dati |
| Uzvārds | Gruļevs |
| Vārds | Mihails |
| Tēva vārds | Vladimirovičs |
| Dzimšanas gads | 1857 |
| birth_place | Rēzekne |
| Miršanas gads | 1943 |
| Miršanas vieta | Nica |
| Dzimums | M |
GRUĻEVS Mihails Vladimirovičs (1857, Rēzekne, Vitebskas guberṇa – 1943, Nica, Francija) – militārais vēsturnieks, ģenerālleitnants (1912). Ieguvis tradicionālo ebreju izglītību. Pabeidzis Sebežas apriṇķa skolu. 1878. gadā iestājies armijā kā brīvprātīgais. 1879. gadā pieṇēmis pareizticību. Pabeidzis Varšavas junkers skolu un 1882. gadā paaugstināts virsnieka pakāpē. 1888. gadā pabeidzis Ģenerālštāba akadēmiju, 1889. gadā piekomandēts Ģenerālštābam, dienēja Pramūras un Turkestānas karā, veicis virkni braucienu uz Indiju, Ēģipti, Ķīnu, Japānu, vadījis zinātnisku ekspedīciju uz Mandžūriju, veicis izpēti ĶAD celtniecībai nepieciešamās informācijas iegūšanai, ieteicis Harbiṇas pilsētas dibināšanas vietu. Krievu-Japāṇu kara 1904.–05. gadā laikā komandēja pulku, tad divīziju, izcelties Šahes upes kaujās. 1905.–07. gadā atteicies piedalīties revolucionāro nemieru apspiešanā. 1907.–09. gadā strādāja Militāri vēsturiskajā komisijā pie Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes par krievu-japāṇu kara aprakstu, piedalījies „Krievu-japāṇu kara vēstures“ sastādīšanā. No 1910. gada – Brestas-Ļitovskas cietokšṇa štāba priekšnieks. 1912. gadā drauda atlaišanas no dienesta dēļ par radikāla rakstura uzstāšanos presē iesniedza atkāpšanās lūgumu, apmetās Nicā. Drukāties sācis XIX gs. 70. gadu beigās (dzejoļi senebrejvalodā avīzē „Ha-cefira“), no 1880. gada sistemātiski publicēja krievu periodikas izdevumos rakstus un piezīmes par militāriem jautājumiem un saviem ceļojumiem. Bijis „Turkestānas Vēstnešu“, Krievu Ģeogrāfijas biedrības Turkestānas nodaļas „Ziṇu“ redaktors, militārā žurnāla „Izlūks“ redaktora palīgs. G. pazīstamākie darbi „Štābos un Tālo Austrumu laukos“ (I.–II. sēj., 1908), „Krievijas un Anglijas sāncensība Vidusāzijā“ (1909, tulkots vācu un angļu valodā). G. interesi par ebreju dzīves problēmām parādīja rakstu sērija par Dreifusa lietu un raksts „Nacionālie un ticības jautājumi kara priekšā“ („Krievu vēstnesis“, 1905.–07.). Ieṇēmumus no memuāru grāmatas „Ebreju ģenerāļa piezīmes“ (1930) G. ziedoja Ebreju Nacionālajam fondam zemju iegādei Erec-Izraēlā.