Grīnbergs Moisejs Solomonovičs (1905. gada 30. aprīlis, Tulčina, Vinnicas apgabals, Ukraina) - organiskais ķīmiķis, vadošais darbinieks ķīmijas uzņēmumos. Dzimis strādnieku ģimenē. 1928. gadā viņš absolvējis Odesas Ķīmijas-farmācijas institūta (tagad - Zaporožjes Medicīnas universitātes farmācijas fakultāte) ražošanas nodaļu un ieguvis organiskās ķīmijas diplomu. No 1927.gada līdz 1929.gadam strādāja par tehnisko sekretāru, pēc tam par mājokļu kooperatīva „Prosvesčenets“ vadītāju Odesā. No 1929.gada līdz 1936.gadam -bijis laboratorijas ķīmiķis, maiņu inženieris, pēc tam ķīmiskās rūpnīcas „Krasnoje Znamia“ ceha vadītājs Luganskas apgabala Rubežno pilsētā (Ukraina).

No 1936.gada līdz 1942.gadam ieņēma galvenos amatus rūpnīcā “Akrihins” Kupavnas ciematā, Maskavas apgabalā. (Šīs rūpnīcas dibināšanas datums ir 1936. gada 19. oktobris, kad tika izlaista pirmā zāļu preperāta akrihin partija, kas paredzēta malārijas apkarošanai. Tika apgūta baltā un sarkanā streptocīda ražošana (1939). Tāpat tur tika ražots anestēzijas ēteris (1940), rivanols (1941) un citi medikamenti. Pēc evakuācijas pamestajā fabrikā trīs dienu laikā tika organizēta Orajam pasaules karam nepieciešamo izejmateriālu ražosana - degošā šķidruma „KS“, kas pazīstams kā „Molotova kokteilis“. 1942. gada jūnijā M. Grīnbergs tika arestēts un turēts apcietinājumā līdz 1943. gada februārim.

Pēc atbrīvošanas viņš atgriezāsrūpnīcā “Akrihins”, kur no 1943.gada līdz 1949.gadam strādājis par vecāko inženieri, vadītaja vietnieku un vadītāju cehā. No 1949.gada līdz 1961.gadam - ķīmiskās un farmaceitiskās rūpnīcas vadītājs un galvenais inženieris Anžero-Sudženskā, Kemerovas apgabalā. 1961. gadā pārcēlās uz Rīgu. Strādāja par LPSR Zinātņu akadēmijas organiskās sintēzes institūta eksperimentālās rūpnīcas galveno tehnologu.

I. Bajuls