Graudans Nikolajs (24.08/5.09.1896, Liepāja – 9.08.1964, Maskava) – čellists, pedagogs. Studēja konservatorijā Sanktpēterburgā, pie L. Abjāta 1913.–18. gadā. Spēlēja Mariinska operas teātra un Galma simfoniskajā orķestrī. Petrogradā piedalījās Ebreju Tautas Mūzikas biedrības koncertos 1915. un 1919. gadā. No 1919. gada pasniedzis Petrogradas konservatorijā, profesors. No 1920. gada decembra līdz 1924. gada oktobrim dzīvoja Rīgā. Deva solistkoncertus, piedalījās apvienotās programmās. No 1923. gada augusta – čella pults vadītājs Latvijas Nacionālās operas orķestrī. No 1924. gada dzīvoja Vācijā, bija čella pults vadītājs Diseldorfas orķestrī, tad Berlīnes Filharmoniskajā orķestrī (1926.–35.). 1936. gadā pārcēlās uz Londonu. Gastrolēja Rīgā – 1933. gada jūlijā un 1937. gada maijā. No 1938. gada dzīvoja ASV. Pasniedzis mūzikas kolēdžos. 1939.–44. gadā – pirmais čellists Mineapoles orķestrī. 1954. gadā kopā ar V. Babinu, Š. Goldbergu un V. Praimrozu organizēja „Festival Quartet“, ar kuru gastrolēja un veica daudz gramofona ierakstu. Bieži uzstājās solistkoncertos, ansamblī ar sievu, izcilo pianisti un pedagogu I. Graudāni-Freidbergu. Spēlēja ievērojamu diriģentu vadībā: V. Furtvenlgera, B. Valtera, D. Mitropula, A. Boulta. Miris pēkšṇi, brauciena uz Maskavu laikā. G. spēlei raksturīga īpaša muzikalitāte un skaidra darbu stila izpratne. Spēlēja uz meistara D. Gvadanini čella.

Lit.: Baker's Dictionary of Music. NY, 1997.

M. Mihaiļecs