Granovskis Aleksejs Mihailovičs (11.09.1890, Maskava – 11.03.1937, Parīze) (īstais vārds un uzvārds – Abrahams Azarhs) – režisors, GOSETA (Maskavas Valsts ebreju teātra) dibinātājs. No turīgas inteliģentas ģimenes. 1891. gadā tā kopā ar daudzām citām ebreju ģimenēm tika izraidīta no Maskavas un pārcēlās uz Rīgu, kur G. 1909. gadā pabeidza ģimnāziju. 1910. gadā iestājās Sanktpēterburgas Skatuviskās mākslas skolas Režijas klasē un pēc gada to pabeidza. 1911.–13. gadā stažējās Minhenes Teātra akadēmijā, tad Berlīnē pie Maksa Reinhardta, kurš vēlāk arī būtiski ietekmēja viṇa radošo darbu. 1914. gada sākumā atgriezies Rīgā un tajā paša gada aprīlī debitēja Jaunā Rīgas teātra skatuvē ar E. Verharna lugas „Filips II“ iestudējumu. Tas tika izrādīts vairāk nekā 40 reizes līdz Pirmā pasaules kara sākumam, kas pārtrauca teātra darbu. 1916. gada novembrī Petrogradā tika dibināta Ebreju teātra biedrība, kuras vienā no pirmajām sēdēm G. pamatoja teātra skolas dibināšanas nepieciešamību. 1917.–18. gadā uzturējās ar sievu A. Azarhu-Granovsku (topošo GOSET studijas pasniedzēju) Norvēģijā un Zviedrijā. Pasniedzis režiju un strādājis pie grāmatas par teātra mākslas teoriju, kurā izstrādāja savu sintētiskā izrādes veidošanas metodi – kā teksta, aktiermeistarības, skatuves noformējuma, kostīmu, mūzikas, mises-en-scēnas, žestu, pauzu vienotību, kas kļuva programmatiska viṇa turpmākajam darbam. 1918. gada pavasarī atgriezies Petrogradā, tajā pašā gada maijā cirka arēnā iestudēja „Ķēniṇu Edipu“, tad Operas teātrī – „Sadko un Faustu“, bet 1918. gada beigās pēc Tautību lietu komisariāta Ebreju nodaļas iniciatīvas dibināja kameras teātra-studiju, kas kļuva par pamatu nākamajam Valsts ebreju teātrim GOSET. Teātrī spēlēja S. Mihoeļs un V. Zuskins. 1920. gadā G. pārcēlās uz Maskavu, kur viṇa teātra-studija apvienojās ar vietējo studiju un kļuvapar GOSET. Jaunajā teātrī notika luga „Šolom-Alaihema vakars“ pirmizrāde. 1921. gadā īpaši Kominterna kongresa delegātiem G. Valsts cirkā iestudēja V. Majakovska „Noslēpumu-Bufu“ vācu valodā. 1922. gada aprīlī GOSET saṇēma telpas Mazajā Bronajā ar 500 skatītāju zāli, kur pirmizrāde bija K. Guckovas „Urīls Akosta“. Pēc tam sekoja „Burvja māte“ pēc A. Goldfadena, „200 000“ pēc Šolom-Alaihema, „Benjamina III ceļojums“ pēc M. Mojhera-Sforima, „Nakts vecajā tirgū“ pēc J. L. Perecas un citas. Pēdējie divi izrādījumi iekļuvuši ASV izdotajā grāmatā „100 pasaules labākās iestudējumi“. Aizraujies ar kinematogrāfu, G. 1925. gadā uzṇēma filmu „Ebreju laime“. Viṇa izrādes noformēja mākslinieki M. Dobužinskis, R. Falks, M. Šagāls, A. Tišlers, N. Altmans u. c. Mūziku pirmajām G. izrādēm rakstīja S. Rozovskis, kurš 1920. gadā atgriezās Rīgā. 1926. gadā G. piešķirts KSFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums.
1928. gadā kopā ar GOSET izbrauca gastrolēs uz Rietumeiropas valstīm. Gastroles noritēja ar triumfu, tomēr padomju varas iestādēs „ideoloģiski nestabilā“ teātra panākumi sajūsmu nesagādāja, un trupai tika dota komanda lauzt kontraktus, atcelt plānoto braucienu uz ASV un atgriezties Maskavā. G., vienīgais no visiem, nepakļāvās un palika Rietumos, skaidrojot to ar saistību izpildes nepieciešamību. Viṇš Leipcigas Pilsētas teātrī iestudēja S. Tretjakova lugu „Rūc, Ķīna“, Berlīnes Vācu teātrī – A. Cveiga „Strīds par kaprāli Grisu“, „Urīls Akosta“ teātrī „Gabima“, uzṇēma piecas filmas, no kurām vislielāko panākumu guva „Tarass Buļba“.
Lit.: Aktieri un režisori. Teātra Krievija. M., 1928; Azarha-Granovska A. V. Sarunas ar V. D. Duvakinu. M., 2001; Ivanovs V. V. GOSET: Politika un māksla 1919.–1928. M., 2007.
I. Brod