Gordons Boriss Moisejevičs (1896, Daugavpils, Vitebskas guberṇa – 21.08.1937) — drošības dienestu darbinieks. Ādas rūpnīcas strādnieka ģimenē. 1911. gadā pēc tirdzniecības skolas 7 klašu pabeigšanas strādāja par skaitvedībn. 1915. gada rudenī iesaukts armijā rindnieka pakāpē. No 1917. gada marta — „Poalej Cion“ ebreju darba partijas biedrs. RKP(b) biedrs no 1918. gada. Strādāja Tambovas pilsētā par nacionālitāšu lietu guberṇas nodaļas vadītāju un vienlaikus nacionālo minoritāšu apakšnodaļā tautas izglītības guberṇas nodaļā. Mamontova jātnieku korpusa reida laikā piedalījies kaujās Jeļcas aizstāvēšanā; pēc tam norīkots uz Jeļcas čeku. Strādāja par jaunāko; pēc tam vecāko izmeklētāju; piedalījās kulaku sacelšanās likvidācijā. 1920. gada jūnijā pārcelts uz Orlas guberṇas čeku kā pilnvarots spekulācijas un amata noziegumu apkarošanai. Rajona transporta čekas kolēģijas loceklis; guberṇas čekas Slepenās operatīvās nodaļas priekšnieks un priekšsēdētāja vietnieks.
1921. gada jūlijā norīkots uz VĆK pilnvarotā pārstāvniecību Turkestānā; Slepenās operatīvās nodaļas priekšnieks un apgabala čekas priekšsēdētāja vietnieks Vernojas pilsētā (Semireènskaja apg.); pēc tam pārcelts uz Taškentu par Slepenās operatīvās nodaļas priekšnieku un čekas priekšsēdētāja vietnieku. No 1923. gada maija — Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks; vienlaikus — Slepenās operatīvās daļas un Austrumu nodaļas priekšnieks OGPU pilnvarotā pārstāvniecībā Vidusāzijā; Tieslietu Tautas Komisariāta kolēģijas loceklis; Turkestānas APSR SNK, CIK un Ekonompadomes Informācijas nodaļas vadītājs.
1924. gada decembrī atsaukts uz Maskavu un iecelts par Arhangeļskas guberṇas OGPU nodaļas priekšnieku. 1927.–28. gadā — Kurskas guberṇas nodaļas priekšnieks; no 1928. gada — OGPU pilnvarotā pārstāvja Centrāli-Melnzemes apgabalā vietnieks. 1930.–31. gadā — Maskavas apgabala OGPU pilnvarotā pārstāvniecības Slepenās operatīvās pārvaldes priekšnieks. 1932. gadā — VKP(b) MC lietvedis; Sarkanās Profesūras pasaules saimniecības un pasaules politikas institūta klausītājs.
No 1933. gada OGPU INO. No 1934. gada decembra — INO legālais rezidents Berlīnē (pseidonīmi — „Rudolfs“, „Gustavs“) zem atašeja; PSRS vēstniecības Vācijā 2. sekretāra amata aizsega. Piesaistīja padomju izlūkdienestam vairākus vērtīgus aģentus; tostarp Ekonomikas Ministrijas augstākā ierēdṇa doktora Arvīda Harnaka („Korsikanis“); kurš vēlāk vadīja pagrīdes antifašistisko organizāciju „Sarkanā Kapela“. 1937. gada maijā atsaukts uz PSRS.
Apbalvots ar VČK-GPU Goda darbinieka zīmi; OGPU Kolēģijas atzinības rakstu; personas ieroci (mauseru) ar uzrakstu „Par nežēlīgu cīṇu ar kontrrevolūciju“. Arestēts 20.06.1937. 21.08.1937. iekšlietu tautas komisāra; PSRS prokurora un Augstākās Tiesas Militārās Kolēģijas priekšsēdētāja komisija notiesājusi uz augstāko soda mēru apsūdzībā spiegošanā un „par sakariem ar tautas ienaidnieku Artuzovu“. Tajā pašā dienā nošauts. Reabilitēts 1967. gadā.