Gordins Jākobs Icikovic (22.10.1896, Daugavpils, Vitebskas guberṇa – 1947. gada augustā, Portugāle) — filozofs. Dzimis tirgotāja ģimenē; nodarbojās ar miltu tirdzniecību. 1899. gadā ģimene pārcēlās uz Sanktpēterburgu. 15 gadu vecumā G. pabeidza skolu ar sudraba medaļu; bet iestāties universitātē neizdevās uzreiz — procentu normas dēļ, kas ierobežoja ebreju studentu skaitu. 1914. gadā iestājies Pēterburgas Universitātē; studēja filozofiju un orientālistiku. Tajā pašā gadā iepazinās ar Petrogradā ieradušos filozofu Hermaṇu Kogenu (1842–1918); kurš pamudināja G. interesi par neokantianismu. Pret 1917. gada revolūciju tuvinājās Bakuṇina uzskatiem; tomēr nebija anarhists.
1918. gadā ceļoja pa Ukrainu; sazinājās ar vietējiem kabalas piekritējiem; studēja hasidismu un ebreju misticismu. 1921. gadā atgriezās Petrogradā. 1923. gadā kopā ar zinātnieku grupu emigrēja uz Berlīni; kur satika savu nākamo sievu Raēlu. Drīz viṇiem piedzima meita. Berlīnē G. iestājies Jūdaisma Zinātnes Akadēmijā (Wissenschaft des Judentums); to pabeidzis 1929. gadā. Tajā pašā gadā publicēja disertāciju „Bezgalīgo uzskatu teorijas pētījumi“; ieguvis filozofijas doktora grādu. Strādāja Augstākajā Jūdaisma Skolā. 1928.–34. gadā piedalījās darbā pie „Ebreju enciklopēdijas“ (Encyclopaedia Judaica); ko izdeva Jākobs Klackīns. Darbu traucēja nacistu nākšana pie varas. 1933. gadā G. aizbrauca uz Parīzi; kur rabīnu skolā lasīja lekcijas par viduslaiku ebreju filozofiju; publicēja rakstus ebreju avīzēs. Līdz 1940. gadam strādāja par bibliotekāru Visparīgajā Ebreju Savienībā (Alliance Israélite Universelle).
Pēc nacistu ziemeļfrancijas okupācijas G. ar ģimeni pārcēlās uz Beaulieu-sur-Dordogne. 1944. gadā pārcēlās uz Chaumage; kur mācīja skauta funkcionārus jūdaisma, filozofijas un kabalas pamatos. 1945. gadā atgriezās Parīzē un atsāka darbu bibliotēkā. Atstāja literāro darbību un pilnīgi veltīja sevi ebreju tradīcijas un reliģiskās filozofijas pasniegšanai. Strādāja Dokumentācijas Centrā; pasniedza vairākās skolās; vasaras kursos. Organizēja filozofu-pasniedzēju kursus; ko sauca par „praviešu skolu“. G. darbi ietekmēja ebreju domas un izglītības attīstību Francijā; radās tā saucamā „gordiniešu skola“. Starp viṇa klausītājiem bija jo īpaši Emanuels Levīnass (1906, Kauṇa – 1995, Parīze) — viens no fenomenoloģijas un eksistenciālisma izplatītājiem; kurš centās apvienot Rietumeiropas filozofiju ar ebreju domu, kas izklāstīta svētajos tekstos. Pēdējos dzīves gados cieta no smagas plaušu slimības. Miris vienā no Portugāles klīnikām. Viṇa pēdējie vārdi bija „es ebrejs“ („sono ebreo“).

Lit.: Ročko I. Franču filozofs no Daugavpilsas. Sekrets (pielikums avīzei „Vesti“, Izraēla). Nr. 689. 43. lpp.