Goldfelds Marks Iļjičs (1901). No 1920. gada maija līdz 1922. gada jūnijam dienēja par rindnieku 62. jātnieku pulkā, I Jātnieku armijas II jātnieku divīzijā. Pēc demobilizācijas no Sarkanās Armijas no 1922. līdz 1923. gadam strādāja par komandantu Bobrinskas stacijā pie Dienvidrietumu dzelzceļa. No 1923. līdz 1941. gadam strādāja Maskavā, Tbilisi, Kijevā, Ļvovā pārtikas rūpniecības sistēmā šādos amatos: grāmatvede, ekonomists, „Sojuzmaslotresta“ apgādes un realizācijas pārvaldes priekšnieks, plānotājs. 1941. gadā mobilizēts lauka celtniecības darbiem Uļjanovskas apgabalā, kur strādāja līdz 1942. gadam. No 1942. līdz 1943. gadam strādāja par vecāko instruktoru Tagai rajona patēriņu savienībā Uļjanovskas apgabalā. No 1943. gada aprīļa līdz kara beigām atradās darbojošajā armijā. Piedalījies kaujās par Minskas un Varšavas atbrīvošanu. Vācijas teritorijā divas reizes ranēts. Pēc demobilizācijas no Padomju Armijas no 1946. līdz 1949. gadam strādāja Vācijā Padomju okupācijas spēku grupā par militārās daļas sagādes filiāles priekšnieku. 1950. gadā ieradās Rīgā. Līdz 1960. gadam strādāja amatnieciskās kooperācijas sistēmā šādos amatos: nodaļas priekšnieka vietnieks, inženieris, ekonomists. 1960. gadā pārcelts uz Latvijas PSR Tautsaimniecības padomes Vietējās rūpniecības pārvaldes eksperimentāli mehānisko rūpnīcu, kur strādāja līdz aiziešanai pensijā 1962. gada novembrī. Apbalvots ar diviem Sarkanās Zvaigznes ordenī, Tēvijas kara I un II pakāpes ordeni un sešām medaļām.

A. Baranovskis
F.1169
L.6570