Goldenbergs Josifs Lazarevičs (1907) – revolucionārās kustības aktīvists, arhitekts. 1925.–1927. gadā strādāja par grāmatvedi un kasieri Kišiņevā (Rumānija, mūsdienās – Moldovas galvaspilsēta). 1927. gadā aizbrauca uz Čehoslovākiju un iestājās Brno Augstākās tehniskās skolas arhitektūras nodaļā. No 1929. gada sāka piedalīties nelegālā revolucionārajā kustībā, bija Čehoslovākijas Komunistiskās partijas biedrs, darbojies ar pseidonīmu „Boriss“ (1929–1934), bijis Starptautiskās strādnieku palīdzības biedrības (MOPR), Kreisā fronta un Strādnieku neticīgo savienības biedrs. 1934. gadā tika arestēts, pēc pusgada atbrīvots pierādījumu nepietiekamības dēļ un izraidīts no Čehoslovākijas. 1934.–1937. gadā dzīvoja Vīnē, bija nelegālās Austrijas Komunistiskās partijas biedrs un strādāja par arhitektu Hanna projektēšanas birojā. 1937. gadā revolucionārās darbības dēļ izraidīts no Austrijas un pārcēlās uz Parīzi (Francija), kur strādāja Lekorbizjē projektēšanas birojā. Pēc tam uz īsu laiku atgriezās Brno (Čehoslovākija), 1937.–1938. gadā – arhitekts Egri birojā, revolucionārs. 1938.–1940. gadā J. Goldenbergs dzīvoja Bukarestē (Rumānija), kur strādāja par mākslas atelē mākslinieku un bija Rumānijas Komunistiskās partijas biedrs. 1940. gadā, pēc Moldāvijas atbrīvošanas no rumāņu kundzības, strādāja par dzimtās Kišiņevas pilsētas plāna priekšsēdētāja vietnieku. Lielā Tēvijas kara laikā tika evakuēts; 1941.–1944. gadā – ZPI inženieris, celtniecības inženieris, vadošais arhitekts projektēšanas institūtā Frunzē (Kirgizstāna). Atgriezies no evakuācijas, 1944.–1946. gadā – Kišiņevas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks. 1946. gadā ieradās Rīgā, kur līdz 1956. gadam strādāja par „Sojuzgipotorga“ galveno arhitektu v.i., „Sojuztorgreklamы“ galveno arhitektu, pilsētas noformēšanas mākslas arhitektu. 1956.–1970. gadā – „Gipotorga“ galvenais inženieris. KPSS biedrs no 1968. gada, apbalvots ar medaļu „Par varonīgu darbu“. Piedalījies dažādu tirdzniecības iestāžu izstrādē un projektēšanā: universālveikala Liepājā, universālveikala „Bērnu pasaule“ Rīgā, restorāna-kafejnīcas „Jūras Pērle“ u. c. projektēšanā. Republikas nozīmes personīgais pensionārs.

I. Bažuļs