Goks Aleksandrs (08.16.1914., Latvijas teritorija - 05.15.2006., Austrālija) - cionists, sabiedriskais darbinieks un valstsvīrs. Bērnībā viņš divus gadus dzīvoja kopā ar vecākiem Sanktpēterburgā, kur tēvam Leibam Gokam bija tējas bizness. Dažus gadus vēlāk ģimene pārcēlās uz Vāciju, kur viņa tēvs Leibs Goks pazuda vienā no saviem komandējumiem 1922. gadā. Visi mēģinājumi viņu atrast bija neveiksmīgi, tika uzskatīts, ka viņš ir miris, un viņa atraitne Henrieta kopā ar trim bērniem atgriezās Rīgā. 1930. gadā viņš iestājās cionistu organizācijā un kļuva par tās aktīvu biedru. 1933. gadā, kad Hitlers nāca pie varas un antisemītisms ievērojami pieauga, viņš nolēma aizbraukt uz Palestīnu. Palestīnā viņš kopā ar cionistu grupu no Latvijas nodibināja kibucu Ramat Hesharon uz zemes, ko viņiem tika piešķīris Kerenas Kajemetas fonds. Gadu vēlāk sis projekts noslēdzās ar neveiksmi. Tomer viņš palika Palestīnā, strādāja tur apelsīnu plantācijās un naturalizējās 1936. gadā. 1940. gada jūnijā viņu iesauca Lielbritānijas armijā un Gaisa spēkos. Viņš dieneja Ēģiptē un Ziemeļāfrikas tuksnešos. 1944. gadā viņš pieņēma uzaicinājumu strādāt malārijas apkarošanas dienestā Austrumāfrikā, un pēc kara beigām viņš ieņēma amatu Nairobi pilsētas padomē Kenijā. Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti visi viņa Latvijā palikušie ģimenes locekļi, izņemot vecāko brāli Naumu, kurš bija emigrējis uz Argentīnu pirms kara sākuma.

Brīvajā laikā viņš kā fotogrāfs piedalījās ekspedīcijās uz Nairobi kalniem. 1946. gadā viņš apprecējās ar ebrejieti no Dienvidslāvijas, 1948. gadā viņu laulībā piedzima dēls Maikls, 1952. gadā - dēls Dens, 1954. gadā - dēls Rons. 1957. gadā viņu tika saindēts, viņš bija smagi slims, bet izdzīvoja. Pēc Kenijas neatkarības iegūšanas 1964. gadā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz Austrāliju. Līdz 1979. gadam viņš atradās civildienestā. Pēc aiziešanas pensijā viņš nodarbojās ar sabiedriskajām aktivitātēm, viņam tika piešķirti vairāki valdības apbalvojumi.

A. Goks (pa kreisi) Palestīnā 1936. gadā. Darbs kibucā.