Ginzburgs (Naumovs) Abrams Moisejevičs (1878, Vitebskas guberņa) – revolucionārais darbinieks. 1897.–99. g. mācījās Harkovas universitātē. No 1899. g. – Dvinskas Bunda komitejas biedrs, no 1899. g. beigām – Jekaterinoslavas KSDSP komitejas biedrs. 1900.–02. g. faktiski vadīja avīzi «Južnij Rabočij» («Dienvidu Strādnieks»). 1902. g. janvārī ievēlēts par KSDSP Dienvidu komiteju un organizāciju savienības CK locekli. 1902. g. februārī administratīvā kārtībā izsūtīts uz Austrumsibīriju. 1905. g. sākumā aizbēga. 1906. g. bija Maskavas, pēc tam Rīgas KSDSP komiteju loceklis, pievienojās meņševikiem. 1906.–10. g. – viens no metālstrādnieku arodbiedrības vadītājiem un Arodbiedrību centrālā biroja loceklis. Viens no meņševiku avīzes «Naša Zarja» («Mūsu Rītausma») dibinātājiem un pastāvīgajiem līdzstrādniekiem. 1910. g. atkārtoti arestēts un izsūtīts uz Vitebsku policijas uzraudzībā. 1911. g. nokārtoja eksāmenus par Pēterburgas universitātes Tiesību fakultātes kursu. No 1912. g. sākuma dzīvoja Kijevā, sadarbojās ar avīzi «Kijevskaja Misļ» («Kijevas Doma»), pētīja strādnieku stāvokli, pēc savu pētījumu rezultātiem uzrakstīja un izdeva grāmatu «Kijevas strādnieku budžeti» (1913). Pēc 1917. g. Februāra revolūcijas tika ievēlēts par Kijevas KSDSP (meņševiku) komitejas locekli un Kijevas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas locekli, pilsētas domes balsstiesīgo locekli un pilsētas galvas biedru (vietnieku). Pret Oktobra apvērsumu Petrogradā izturējās asi negatīvi, uzskatīja to par valsts anarhijas rezultātu. Pēc padomju varas nostiprināšanās Kijevā atkāpās no politiskās darbības, strādāja kooperācijā, guberņas tautsaimniecības padomē, guberņas plānošanas nodaļā un citās iestādēs. No 1922. g. dzīvoja Maskavā, strādāja Tautsaimniecības Augstākās padomes (VSNH) aparātā. Vienlaikus 1923.–30. g. pasniedza Pļehanova vārdā nosauktajā Maskavas Tautsaimniecības institūtā (profesors un Rūpniecības ekonomikas katedras pārzinis). No 1928. g. – Plānošanas-ekonomikas pārvaldes kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks un Rūpniecības-ekonomikas pētījumu institūta priekšsēdētāja vietnieks pie VSNH. Piedalījās PSRS rūpniecības attīstības pirmo perspektīvo plānu izstrādē, bija Krievijas Sabiedrisko zinātņu institūtu asociācijas loceklis. 1930. g. arestēts un nākamā gada martā notiesāts uz 10 gadiem brīvības atņemšanas.

Bija precējies ar Marka Šagāla māsu Annu.

Darbi: Sociālisma vēsture un strādnieku kustība. Kijeva, 1920; PSRS rūpniecības ekonomika. 1.–2. d. M.–Ļ., 1925, 1927. Lit.: Podlipskis A. Ebreji Vitebskā. 1. d. Vitebska, 2004. 55.–56. lpp.

I. Ročko