Geršteina Emma Grigorjevna (12 (25).10.1903, Dvinska, Vitebskas guberņa – 2002, Maskava) –rakstniece-memuāriste, literatūrzinātniece. No ārsta ģimenes. Līdz 1929. g. viņas tēvs strādāja par galveno ārstu Semaško vārdā nosauktajā Maskavas slimnīcā. Mācījusies Dvinskas ģimnāzijā. 1924. g. beigusi Maskavas universitātes Sabiedrisko zinātņu fakultāti. 20. gadu beigās iepazinās ar O. E. un N. J. Mandelštamiem. Ilgu laiku pārtika no gadījuma rakstura ienākumiem avīžu un žurnālu redakcijās, Literatūras muzejā. 30. gadu beigās ar B. M. Eihenbauma atbalstu sāka nodarboties ar literatūrzinātnisko darbību, jo īpaši — M. J. Ļermontova jaunradi. 1938. g. uzstājās ar referātu Puškina namā, pēc kā sākās viņas literatūrzinātnisko darbu publicēšana. No 40. gadu vidus strādāja žurnāla «Literārais mantojums» redakcijā. Daudzu grāmatu, veltītu M. J. Ļermontova dzīvei un jaunradei, autore. Bija pazīstama un draudzīgās attiecībās ar daudziem 20. gs. krievu literatūras un kultūras darbiniekiem. Starp viņas draugiem — Anna Ahmatova un Ļevs Gumiļovs. 1998. g. izdotie «Memuāri» izraisīja lielu lasītāju interesi un 1999. g. tika apbalvoti ar Bukera prēmiju.

Darbi: Ļermontova liktenis. M., 1964; M. J. Ļermontova Mūsu laikmeta varonis. M., 1976; Rakstnieka atmiņa. SPb, 2001.