Gelvans Iļja Isakovičs (17.04/18.04.1917., Smoļenska) - preču eksperts. Gelvana Isaka (1886, Daugavpils - 1934, Daugavpils) un Gelvanas (Rapoportas) Hajas-Frīdas (1883, Drisa, Baltkrievija) dēls. 1934.-1936. strādāja par galdnieku Bruskina darbnīcā Daugavpilī. 1936.-1938. - meža inspektors, pārdevējs Svirska firmā Daugavpilī. 1938.-1939. - kasieris slidotavā, naudas inkasētājs sporta biedrībā „Disk“ Daugavpilī. 1939.-1940. dienējis Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1940.-1941. - bijis Rīgas kājnieku skolas kadets. 1941. gadā - 201. divīzijas 92. kājnieku pulka komandieris. 1941.-1942. - ložmetēju rotas komandieris Ziemeļrietumu frontē. 1942. gadā viņš tika ievainots un nosūtīts uz slimnīcu Tjumeņā, pēc atveseļošanās atgriezās armijā, cīnījies Dienvidrietumu, Ziemeļrietumu un 2. Baltijas frontē.
1945.-1947. - kaujas vienības Rīgā strēlnieku bataljona komandiera vietnieks. Pēc demobilizācijas 1947.-1949. strādāja par zāles, bufetes un ēdnīcas vadītāju Rīgas ēdnīcu un restorānu trestā. 1949.-1952. - bija Rīgas 2. pilsētas rūpniecības un tirdzniecības kioska un veikala vadītājs. 1953. gadā viņš saka strādāt artelī “Savienība”. 1953.-1960. strādājis par bāzes „Latmestnabsbit“ vadītāju. 1960.-1962. - bijis ādas un apavu rūpnīcas “Venta” centrālās noliktavas vadītājs Rīgā. 1962.-1964. - fasētājs apavu fabrikas “Pirmais Maijs” gatavo preču noliktavā. 1964.-1974. - preču eksperts, veikala “Latvraznosnabsbita” direktora vietnieks Rīgā. Viņš tika apbalvots ar Sarkanās zvaigznes ordeni un medaļām „Par Maskavas aizstāvēšanu“, „Par uzvaru pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā“, „PSRS bruņoto spēku 50 gade“, „20 gadi uzvarai pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.-1945. gadā“, “Par drosmīgu darbu, pieminot V.I. Ļeņins100. dzimšanas gadadienu„,“ 25 gadu uzvara pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā „. Viņš bijis PSKP biedrs 1947.-1974. Laulībā ar Gelvanu (Silinšmitu) Elzu (1926, Rīga) piedzima bērni Karpelovskaja (Gelvana) Zoja (1945, Rīga), Gelvans Vladimirs (1946, Rīga) un Gelvans Aleksandrs (1960, Rīga). Viņa meita 1974. gadā emigrēja uz Izraēlu no Odesas. 1974. gadā viņš saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu.
A. Normans
Gelvana (Silinšmita) Elza (1926, Rīga) - sieva
Karpelovskaja (Gelvana) Zoja (1945, Rīga) - meita
Gelvans Vladimirs (1946, Rīga) - dēls
Gelvans Aleksandrs (1960, Rīga) - dēls
Gelvans Isaks (1886, Daugavpils - 1934, Daugavpils) - tēvs
Gelvana (Rapoporta) Haja-Frīda (1883, Drisa, Baltkrievija) - māte
Gelvans Motels (1920, Daugavpils - 1942) - brālis
Gelvans Abo (1922, Daugavpils) - brālis
Šlupere (Freidensons) Regīna (1945, Rīga) - brāļa sievas brāļameita