Garfunkels Jozefs (1910, Rīga - 1996) - inženieris, aktieris un ebreju teātra režisors. Viņš mācījās ebreju skolā, pēc absolvēšanas pabeidza divu gadu aktiermeistarības un režijas kursus. Tad, pēc vecāku vēlēšanās, viņš pabeidza rūpniecības skolu Prāgā, kur ieguva tekstilinženiera diplomu. Atgriežoties Rīgā, viņš sāka strādāt Rīgas Ebreju teātrī. No 1933.gada līdz 1940. gadam iestudēja G. Levika lugas „Golem“, I.-L. Pereta „Zelta ķēdi“ , Šolema Aleihema “Tas nedarbojas” un citu autoru lugas. 1940. gadā viņš pārcēlās uz Jauno ebreju teātri Rīgā, kur spēlēja Mendeles Moikheras-Sforimas “Trešā Bendžamina ceļojums”, “Zjamka Kopačs ” (autore M. Daniela),“ Mūziķa nāve ”I.-L. Pereta un citu darbus. Līdz ar kara sākumu viņš tika evakuēts uz Novosibirsku, kur viņš pievienojās Minskas ebreju teātra trupai, kas tur bija ieradusies. Šajā teātrī viņš strādāja līdz 1945. gadam, spēlēja lomas dazādās A. Goldfadena lugu izrādēs „Bārs-Kohba“, „Šulamits“, „Ragana“, kā arī J. Gordina „Bāreņu Hasia“. Š.Halkina “Vijolnieks” un citus.

Kara beigās viņš atgriezās Latvijā. Kopā ar bijušajiem kolēģiem viņš mēģināja atjaunot ebreju teātri Rīgā, devās uz Maskavu, nodibināja ciešus sakarus ar GOSET un personīgi ar S. Mikhoelsu. Tomēr valstī notiekošā antisemītisma, ebreju kultūras darbinieku vajāšanas laikā vairs nevarēja būt ne runas par ebreju teātra atjaunošanu. Viņam bija jasāk strādat savā otraja profesijā tekstilizstrādājumu uzņēmumā. 1960. gadā viņš un grupa Rīgas ebreju aktīvistu ar grūtībām saņēma varas iestāžu atļauju izveidot ebreju amatierteatra studiju. Tajā viņam radās iespeja iestudēja Šolema Aleihema lugas „Ārsti!“, „Cilvēki“ un dažādu citu lugu monologus. Ebreju auditorija izrādes uztvēra entuziastiski, taču pēc septiņām izrādēm varas iestādes aizliedza trupas turpmāko darbību, uzsverot, ka ebreju māksla ir jāattīsta Birobidžhanā, bet ne Latvijā. Zaudējis iespeju nodarboties ar savu sirdslietu, viņš un viņa ģimene 1980. gadā emigrēja uz ASV.

I. Brods