Frišs Oto Israilevičs (26.04.1907, Cēsis, Vidzemes guberņa — 1973, Rīga) — ārsts-pediatrs, pedagogs. Tēvs, Izidors Frišs — zobārsts. Līdz 1919. g. dzīvoja Cēsīs un apmeklēja pamatskolu. 1919.—21. g. — emigrācijā ASV, Kanzassitijā. 1921. g. atgriezās Cēsīs, kur 1926. g. beidza vidējo mācību iestādi. No 1926. līdz 1933. g. — Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes students. Saņēma ārsta diplomu. No 1934. līdz 1935. g. bija rajona ārsts Liepājas apriņķī. 1936. g. paaugstināja kvalifikāciju universitātes klīnikā «Medical Center» Ņujorkā. No 1936. g. 20. oktobra līdz 1939. g. 15. decembrim strādāja par rajona ārstu Madonas apriņķī. No 1940. līdz 1941. g. bija asistents Rīgas pilsētas Bērnu slimnīcā. Paralēli strādāja par Rīgas Sanitārās izglītības nama direktoru pie LPSR Veselības tautas komisariāta.

1941. g. 27. jūnijā evakuējās kopā ar LPSR Veselības tautas komisariāta darbiniekiem uz Jaroslavļas apgabalu, kur strādāja par ārstu lauku slimnīcā līdz 1941. g. novembrim. Pēc tam tika iecelts par ķirurģijas nodaļas vadītāju nervu-terapeitiskajā slimnīcā Jaroslavļā, kur strādāja līdz 1942. g. aprīlim. 1942. g. jūnijā iestājās Sarkanajā Armijā un līdz kara beigām strādāja par evakohospitāļa ķirurģijas nodaļas priekšnieku Jaroslavļā, pēc tam Rīgā. No 1945. g. oktobra strādāja par Speciālās poliklīnikas ķirurģijas kabineta vadītāju. No 1946. g. janvāra strādāja Rīgas pilsētas Bērnu klīniskajā slimnīcā. Rīgas 3. medicīnas skolas, kas sagatavoja medmāsas Latvijas bērnu klīnikām, dibinātājs un direktors. 1970. g. saņēma LPSR Nopelniem bagātā pedagoga nosaukumu.
Brālis - V. Frišs — stomatologs
Dēls - Eduards Frišs — ārsts
meita - L. Golendere — ķīmiķe

Lit.: Latvijas ebreji-mediķi / Red. Eva Vātere. Rīga, 1997. 194. lpp.

R. Žuka, Dace Ozoliņa