Freidins Ļevs Moisejevičs (10.05.1914, Mstislavļas pilsēta, Mogiļevas apgabals) — tehniķis-leitnants. 1933. g. beidzis amatniecības skolu Oršas pilsētā. 1933.—36. g. mācījās strādnieku fakultātē Smoļenskā. 1936. g. iestājās Smoļenskas Medicīnas institūta 1. kursā. Gadu vēlāk iestājās un 1939. g. tehniķa-leitnanta pakāpē beidza Ļeņingradas Kara-aviācijas tehnisko skolu. 1937.—47. g. dienēja PSRS Bruņotajos spēkos par ieroču tehniķi un vec. tehniķi. 1946.—47. g. dienēja Polijā. 1947. g. F. tika atvaļināts rezervē. No 1947. g. — dzīvoja Rīgā. 1947.—49. g. — ieroču meistars un pasniedzējs Rīgas Civilās aviācijas aviācijas-tehniskajā skolā. 1949.—50. g. — instruktors, partkabineta pārziņa p.i. Rīgas Ukomā. 1950.—51. g. — Rīgas rajona tirgu direktors. 1951. g. — dispečers LPSR Sovhozu ministrijas bāzē. 1952. g. — noliktavas pārzinis Rīgas augļu-ogu vīna rūpnīcā. 1952.—54. g. — aģents Staļina kantorī «Galvutilsirja». 1954.—60. g. — pārvaldnieks, aģents sagādes kantorī «Vtorsirja». 1960. g. — vec. ceha meistars Rīgas šķirošanas-mazgāšanas fabrikā. 1962.—63. g. — aģents Rīgas Latpotrebsajūza sagādes kantorī. 1963. g. — preču zinātājs LPSR TSP CKTB eksperimentālās rūpnīcas apgādes nodaļā. 1963. g. — inženieris-konstruktors k/v 29245 Rīgā. 1963.—66. g. — preču zinātājs Rīgas Aviācijas skolā. 1966.—74. g. — vec. preču zinātājs Rīgas HES Latvenergo. 1974.—76. g. — strādnieks LPSR Ministru padomes Galvapgādes RSU. 1976.—77. g. — atslēdznieks Rīgas skolas un bērnu mēbeļu ražotnē. 1978. g. — vec. inženieris Republikas pārvaldē «Medtehnika». 1978. g. — aģents-kasieris Jūrmalas atpūtnieku bez ceļazīmēm apkalpošanas nodaļā. 1978.—80. g. — strādnieks-ekspeditors pārvaldē «Latvkolhozstrojsnabs». No 1980. g. — atslēdznieks-remontstrādnieks Rīgas Galvenajā pastā. KPFS biedrs 1944.—81. g. Apbalvots ar medaļām «Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941—45 g.», «20 gadi kopš uzvaras pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941—45 g.». Laulībā ar Freidinu (Etinu) Stisju (1921, Gomeļa) piedzima bērni Freidina Margarita (1948, Rīga) un Freidins Jakovs (1950, Rīga). Holokaustā gāja bojā F. vecāki, Freidins Moisejs (1876, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa) un Freidina Fruma (1880, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa), brālis Freidins Zahars (1904, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa) un māsas Freidina Ida (1908, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa) un Freidina Sofija (1917, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa). F. brāļi, Freidins Grigorijs (1910, Mstislavļa — 1942) un Freidins Fridiks (1921, Mstislavļa — 1942), krita varoņa nāvē Lielā Tēvijas kara frontēs. 1981. g. F. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc meitas, Freidinas Margaritas (1948, Rīga), uzaicinājuma.

A. Normans

Freidina (Etina) Stisja (1921, Gomeļa) — sieva
Freidina Margarita (1948, Rīga) — meita
Freidins Jakovs (1950, Rīga) — dēls
Freidins Moisejs (1876, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa) — tēvs
Freidina Fruma (1880, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa) — māte
Freidins Semjons (1901, Mstislavļa — 1980, Naļčika) — brālis
Freidins Zahars (1904, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa) — brālis
Freidins Grigorijs (1910, Mstislavļa — 1942) — brālis
Freidins Fridiks (1921, Mstislavļa — 1942) — brālis
Freidina Ida (1908, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa) — māsa
Belugina (Freidina) Jevgeņija (1912, Mstislavļa) — māsa
Freidina Sofija (1917, Mstislavļa — 1942, Mstislavļa) — māsa