Feldmans Zinovijs Ļvovičs (08.1919, Lučiņi, Korostenas apr., tagad Žitomiras apg., Ukraina — 1989, iespējams Maskava) — frontes kinooperators, dokumentālists. Dzimis amatnieka-rokdarbnieka ģimenē. 1933.—1936. g. strādāja KJS 3. kinoteātra aģitācijas un propagandas nodaļā Kijevā (?), no 1934. g. kultūrizglītības darbinieku arodbiedrības biedrs. 1940. g. beidzis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta operatoru fakultāti, 1952. g. — Marksisma-ļeņinisma universitāti pie PSRS Kinematogrāfijas ministrijas. 1940.—1942. g. dienēja Padomju Armijas artilērijas pulkā, piedalījās Irānas operācijā. 1942. g. septembrī tika ievainots, atradās ārstēšanā evakohospitālī Tbilisi, no kurienes tika izsaukts uz Maskavu.
1942.—1945. g. — Centrālās dokumentālo filmu studijas (CDFS) speciālais korespondents Lielā Tēvijas kara frontēs, kurš uzņēma tādas hronikas filmas kā «Kaujas pie Rževas», «Tiešā uguns», «Smoļenskas vārti», «Zem ienaidnieka uguns», «Pie Rīgas pieejām» u. c.
Kopā ar Padomju Armijas karaspēku izgāja cauri Polijai un Vācijai. 1945.—1953. g. strādāja par CDFS kinooperatoru, uzņēma daudzas filmas, par kurām divreiz tika apbalvots ar Staļina prēmiju (vēlāk PSRS Valsts prēmiju). 1952. g. piedalījās dokumentālās filmas «Padomju Kubaņa» tapšanā, kas ietilpa filmu sērijā par PSRS republikām. Nesaprotamu iemeslu dēļ filma izraisīja asu I. V. Staļina kritiku, kā rezultātā visa filmēšanas grupa 1953. g. sākumā tika atstādināta no darba kinematogrāfijā. Kādu laiku Z. Feldmans strādāja Maskavā par laborantu fotoateljē pēc uz svešu vārdu izrakstītiem norīkojumiem.
Pēc tam, pēc Staļina nāves 1953. g. 5. martā, - par foto mākslinieku apvienībā «Sojuzpiščeprommreklama».
Atgriešanās kinematogrāfijā notika Rīgas kinostudijā, kur Z. Feldmans uzņēma kinolenti «Pa Daugavu». No 1954. g. — kinostudijā «Mosnaučfilm». Apbalvots ar Tēvijas kara 1. un 2. šķiras ordeņiem, diviem Sarkanās Zvaigznes ordeņiem, medaļām «Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941—1945 g.» u. c.
Z. Feldmana uzņemtie kadri iekļauti pilnmetrāžas filmās par karu, kinoeposā «Lielais Tēvijas karš», filmā «Uzvaras parāde».

I. Bažuls

Papildu informācija: kinooperatoru Aleksandra Uļjanova, Mihaila Poseļska atmiņas. Školņikovs S. S. «Objektīvā — karš». Sērija: «Kara memuāri». M. Vojenizdat, 1979 g.