Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Feiteļbergs Grigorijs (1879-1953)

Personas dati
UzvārdsFeiteļbergs
VārdsGrigorijs
Dzimšanas gads1879
birth_placeDinaburga
Miršanas gads1953
Miršanas vietaKatovice
DzimumsM

FEITEĻBERGS Grigorijs (Gžegožs) (1879,

Dinaburga, Vitebskas guberņa – 1953, Katovice,

Polija), diriģents, vijolnieks, komponists. Kara diriģenta dēls. 1891.–96. g. mācījās vijoļspēli pie
S. Barceviča, kompozīciju – pie Z. Noskovska

Mūzikas institūtā Varšavā. 1896. g. debitēja kā komponists, saņemot 1. prēmiju Leipcigā par Pirmo sonāti vijolei ar klavierēm. Spēlēja (no 1896. g.)

«Teatra Velki» orķestrī Varšavā, no 1901. g. – fi-
larmonijas orķestrī, ar kuru 1904. g. debitēja kā diriģents. Ietilpa poļu komponistu grupā, kas

1905. g. Berlīnē izveidoja organizāciju «Jaunā

Polija». Diriģēja Varšavā (1906), Vīnē (1912), no 1911. g. devās koncertturnejās Eiropas valstīs.

Diriģēja simfoniskos koncertus Petrogradā un Pavlovskā, operas izrādes Mūzikas drāmas teātrī (1915–18) un Mariinskajā (1918–19).

1920. g. diriģēja Lielajā teātrī Maskavā, kur uzstājās arī ar simfonisko orķestri. 1921.–24. g. diriģēja S. P. Djagiļeva «Krievu baleta» izrādes

Parīzē un Londonā. 1923. g. atgriezās Polijā. 1923.–24. g. Varšavas filharmonijas
un «Teatra Velki» galvenais diriģents,

1934.–39. g. Polijas radio Lielā orķestra dibinātājs
un mākslinieciskais vadītājs. 1939.–47. g. – ASV.

1947. g. atgriezās Polijā. Vadīja Polijas radio simfonisko orķestri Katovicē, devās koncertturnejās.

Neoromantiskā stilā sacerēto darbu autors: 2 simfonijas (1905–07), «Poļu rapsodija» (1913), so-
nāte vijolei ar klavierēm un citi kamermūzikas darbi. Pabeidza vairākus M. Karloviča un

K. Šimanovska simfoniskos darbus pēc viņu nāves. PTR Valsts prēmija (1951).

REE 3, 204