Fains Benjamins Jakovlevičs (15.08.1920, Subate) – kalpotājs. Pēc Subates pamatskolas beigšanas 1933. g. devās uz Rīgu, kur līdz 1935. g. strādāja par sūtni Vasermana veikalā. Pēc tam devās uz Viļakas pilsētu, kur līdz 1940. g. bija pārdevējs pie Tetelbauma, pēc tam 1940.–41. g. – Viļakas patērētāju biedrības veikala pārzinis. 1941. g. evakuējās uz Novosibirskas apg., kur strādāja kolhozā «Komjaunietis». 1941.–42. g. dienēja Padomju armijā. Pēc tam 1942. g. augustā tika ievainots un atradās ārstēšanā hospitālī Jaroslavļā. 1943. g. atgriezās Padomju armijas rindās un pēc diviem mēnešiem tika nosūtīts darbā uz Gorkijas apg. Sitņikova kūdras uzņēmumu, kur līdz 1945. g. strādāja par sakaru montieri. 1945. g. ieradās Rīgā un iestājās darbā ēdnīcu, restorānu un kafejnīcu trestā Nr. 27 par noliktavas pārzini. 1947. g. strādāja rūpnīcā «Sarkanā Zvaigzne», 1948. g. – konditorejas fabrikā «Uzvara», bet 1949. g. bija noliktavas pārzinis citronskābes ražošanas rūpnīcā, pēc tam tur pat – šoferis. 1952.–54. g. strādāja par piegriezēju gumijas izstrādājumu fabrikā «Meteors», bet no 1954. g. – apavu fabrikā «Erglis». 1971. g. lūdza atļauju izceļot uz Izraēlu uz pastāvīgu dzīvi. Ir medaļa «Par uzvaru pār Vāciju».

1946. g. apprecējās ar Fainu (dzim. Lisicu; pirmajā laulībā – Poliščuku) Liju Eljevnu.

Laulībā piedzima divas meitas:

Vasermane (dzim. Faina) Asja Benjaminovna

Faina Ella Benjaminovna

Tēvs – Fains Jakovs Benjaminovičs – atslēdznieks
Māte – Faina Eta Šmoilovna – piederēja pārtikas veikals

Brāļi:

Fains Isaks Jakovlevičs

Fains Faivuss Jakovlevičs

Māsa – Faina Hoda Jakovlevna ((?) – (?), Subate)

Vecāki un māsa gāja bojā no fašistu rokas. Brāļi krita, cīnoties Sarkanās armijas rindās.

Tante – Faina Meri – dzīvoja Eilatas pilsētā.