Etingove Natālija (1913, Sanktpēterburga) — režisore, rakstniece. Bērnību un skolas gadus pavadīja Tiflisos. 1929. gadā ģimene pārcēlās uz Maskavu; 1930. gadā E. iestājās tikko nodibinātajā teātra institūtā — GITIS — un bija starp tā pirmajiem absolventiem. Diplomdarbu iestudēja Arhangeļskas teātrī. Pēc tam strādāja par režisora asistentu Maskavas Maļijas teātrī; pēc tam līdz 1940. gadam bija Kostromskas Jaunatnes teātra galvenā režisore. Atgriežoties no evakuācijas Maskavā, iestājās GITIS doktorantūrā, kur par viņas vadītāju bija pazīstamais MĀHT režisors V.G. Sahnovskis. 1948. gadā bija spiesta pamest doktorantūru kosmopolītu apkarošanas kampaņas dēļ. Devās kopā ar vīru S.B. Ainbinderu uz Rīgu. Strādāja par režisori Rīgas Jaunatnes teātrī. 1951. gadā pameta teātri pastiprinātas antisemītiskās kampaņas un smagās kultūras gaisotnes dēļ. Iestudēja vienu izrādi Daugavpils teātrī. No 1954. gada sāka vadīt jaunatnes teātra studijas Rīgā, kur iestudēja nopietnas izrādes: A. Roščina „Valentīns un Valentīna,“ B. Brehta lugas, U. Šekspīra „Vasaras nakts sapnis“ (Ilguciema Kultūras namā). No 1993. gada dzīvo Jeruzalemē. Autobiogrāfiskās prozas autore. Grāmatu „Portreti ar sausu otu,“ kurā stāstīts par cilvēku likteņiem, pār kuriem krita Staļina represiju ēna, ilustrēja E. meita Maša Ainbindere.

Darbi: Stāstījums par senčiem Zerkalo. Telaviva, 1995.–1996.; Maļijas teātris Novy Zhurnal. Ņujorka, 2001. Nr. 223. 134.–150. lpp.; Portreti ar sausu otu: stāstu krājums. Jeruzaleme: „Alfabets,“ 2000. 263 lpp.; Stāsti Otechestvennye zapiski. Maskava, 2008. Nr. 1. 314.–333. lpp.