Epšteins Ļevs Nosonovičs (2.05.1948, Rīga) — strādnieks. Dzimis skārdnieka Epšteina Nosona Jurisoviča (1923, Rīga) un mājas strādnieces Epšteinas (Itiksones) Hajas Leibovnas (1930, Jēkabpils) ģimenē. Pabeidzis Rīgas vidusskolas Nr. 13 8 klases (1963); strādāja par skārdnieka mācekli rūpnīcā „Metallobytremont“ (1963.–68.); vienlaikus beidzis vakara vidusskolu (1965). Dienēja Padomju armijā (1968.–71., Dobele); apbalvots ar medaļu „Par militāro varonību“ (1969). Strādāja par skārdnieku dažādos Rīgas un Rīgas rajona uzņēmumos; no 1977. līdz 1979. gadam — kolhozā „Adaži“.

Laulībā ar Epšteinu (Beinarte) Esti-Bellu Jūdeļevnu (1947, Rīga) piedzima meitas Epšteina Neli Ļvovna (1972.–1975., Rīga) un Epšteina Elīna Ļvovna (1977, Maskava).

1979. gadā saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur kopš 1971. gada dzīvoja sievas māte — Beinarte (Fleišere) Bine Grigorjevna (1909, Kuldīga).

N. Voronova

Epšteins Nosons Jurisovičs (1923) — tēvs
Epšteina (Itiksone) Haja Leibovna (1930) — māte
Epšteins Isaaks Nosonovičs (1953, Jēkabpils) — brālis
Epšteina Milija Nosonovna (1960, Rīga) — māsa
Epšteina (Beinarte) Esti-Bella Jūdeļevna (1947) — sieva
Epšteina Neli Ļvovna (1972.–1975.) — meita
Epšteina Elīna Ļvovna (1977) — meita
Beinarte (Fleišere) Bine Grigorjevna (1909) — sievas māte