Eļašovs Leonīds (1898, Rīga — 1938) — militārais ārsts. Dzimis buržuāziskā ģimenē. Tēvs — Eļašovs Eiženss Mocevičs, namu īpašnieks, Rīgas goda pilsonis, tirdzniecības zinātņu kandidāts. Jaunībā piedalījās marksisma pulciņā. 1915. gadā ieradās Sanktpēterburgā, mācījās Sanktpēterburgas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes klasiskajā ģimnāzijā. 1916. gadā nodots policijas uzraudzībā. 1917. gadā pabeidza ģimnāziju ar zelta medaļu un iestājās Militāri medicīniskajā akadēmijā. Revolūcijas laikā atradās Petrogradā, piedalījās Vladimira Junkerbrāļu skolas ieņemšanā. No 1918. gada mācījās Tartu universitātes Medicīnas fakultātē, veica pagrīdes darbu starp studentiem, strādniekiem un karavīriem. No 1919. gada piedalījās Pilsoņu karā. 1926. gadā beidza Ļeņingradas Militāri medicīnisko akadēmiju; no 1928. gada strādāja par Ļeņingradas Neiroloģiskās klīnikas galveno ārstu; no tā paša laika ieņēma augstus amatus militārajā medicīnā. 1937. gadā tika izslēgts no Komunistiskās partijas, demobilizēts, arestēts un notiesāts uz 10 gadiem bez tiesībām sarakstīties. 1938. gadā nošauts.