Eļjaševs Jēkabs dzimis 1864. gada 3. decembrī Žagarē, Šauļu apriņķī; tēvs — Simons. Dzīvoja Polocakā.
Beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā.
Vēlāk studēja un beidza Sanktpēterburgas universitātes Juridisko fakultāti.
Zvērināta advokāta palīgs Polocakā.
No 1905. gada 21. jūlija — zvērinātais advokāts Rīgā.
1915. gadā kā bēglis devās uz Krieviju.

Pēc Pirmā pasaules kara ieradās Latvijā. 1920.–30. gados bija zvērinātais advokāts Rīgā un ebreju bēgļu atgriešanās komitejas priekšsēdētājs. Viens no Rīgas Ebreju kluba dibinātājiem; piedalījās dažādu ebreju sabiedrisko organizāciju valdēs. 1921.–23. gadā — Zvērinātāju advokātu padomes biedrs. Miris 1939. gada 25. decembrī.

Precējies ar Gliku Neftolini (1874. gada 16. oktobris — 1941, nogalināta Rīgas geto); dēli: Dāvids Eļjaševs — zvērinātais advokāts (sk. šķirkli), Mihails (dzimis 1896. gada 14. maijā) un Boriss (dzimis 1904. gada 4. janvārī).

Glika Neftoline (1874.–1941.) — sieva
Eļjaševs Dāvids — zvērinātais advokāts — dēls
Eļjaševs Mihails — dēls
Eļjaševs Boriss — dēls

LA 170.–171.