Dvorkina (Kopilovskaja, Fessere) Tamāra (21.9. 1914.Liepāja -?-?) – apkalpotāja. Pabeidza vidusskolu Liepājā, 1932.-1936. gadā dzīvoja un mācījās franču valodu Nansī (Francijā), kur ieguva ekonomistes specialitāti. Pēc mācībām atgriezās Liepājā. 1939. gadā Dvorkina aprecējās ar rīdzinieku Dvorkinu Iohecki (1897-1941), kas nomira 7. 5. 1941. Okupācijas laikā atradās koncentrācijas nometnē – geto Rīgā. Pēc norīkojuma tika izsūtīta piespiedu darbu izpildē uz Pleskavu un Krustpili. No turienes Dvorkinai izdevās aizbēgt uz Tallinu un noslēpties pie paziņām, un sagaidīt Padomju varas atgriešanos. Pēc Tallinas ieņemšanas 1944. gadā Dvorkina iestājās Tallinas Jūras apsardzes rajonā, apgādes nodaļā, pildīja skaitītājas pienākumus. 11.5.1945. gadā Dvorkina tika arestēta un 25.2.1946. gadā tika arestēta uz pieciem gadiem ieslodzījumā pēc panta S07. 10.12.1947. gadā pēc 7.7.1945. gada dekrēta tika atbrīvota pēc ieslodzījuma termiņa samazinājuma. Savu ieslodzījumu Dvorkina pavadīja Ivdelas nometnē Sverdlovas apgabalā. 1948. gadā Dvorkina atgriezās Rīgā.

1948.-1949. gadā strādāja par pieņēmēju Rīgas modes ateljē Blaumaņa ielā 12. 1949. gadā kļuva par kadru inspektori “ZIS” sanatorijas būvniecībā Ķemeros, 1950. -1952. strādāja 1. Ķemeru sanatorijā. No 1954.-1954. gadā bija galvassegu meistare Rīgas artelī “Zvaigzne”, tālāk strādāja Rīgas šūšanas fabrikā (1957.-1963) un trestā “Promtehmontāža”. 10.8.1963. Dvorkina tika pilnībā reabilitēta pēc Igaunijas PSR Augstākās tiesas lēmuma Nr.0094.

1957. gadā Dvorkina aprecējās ar Abramoviču Āronu (1908), kurš ar nepilngadīgo meitu Jevgēņiju Abramoviču (1943) pārcēlās pie Dvorkinas no Ļeņingradas (Sanktpēterburgas). Pēc pāris mēnešiem pēc kāzām Dvorkinas vīrs iesniedza dokumentus repatriācijai uz Poliju. Dvorkina izlēma palikt Latvijā (pēc Dvorkinas liecības – dēļ nesaskaņām par vīra meitas izglītošanu), un pāris 1958. gadā noformēja šķiršanos. Taču Āronam neizdevās izbraukt ieplānotajā laikā, ģimene turpināja dzīvot civillaulībā. Dvorkina un Ārons atkārtoti reģistrēja savu laulību 1959. gada aprīlī, pāris dienas pirms Ārona un viņa meitas izbraukšanu uz Poliju. 1959. gada septembrī Dvorkina saņēma no vīra ielūgumu, taču uz vairākiem gadiem saņēma atteikumu izbraukšanai. 60. gadu sākumā Dvorkina paziņoja vīram, ka izbraukšana tiek atlikta un ieteica viņam pavadīt viņam tālāko dzīvi bez viņas. No tā laika Dvorkina nesaņēma nedz vēstules nedz ziņas par sava vīra likteni.

1960. gadu vidū Dvorkina nomainīja savu uzvārdu uz Fesseri un 1967. gadā izbrauca no Rīgas uz Izraēlu. Pēc tam dzīvoja VFR teritorijā.

A. Normana

Abramovičs Ārons (1908) – otrais vīrs*

Kopilovskis Samuils (1883) -tēvs

Dvorkins Ioheckis (1897-1941) pirmais vīrs

Kopiļovska Asja (1881.-1941) – māte