Dubins (Herberts) (21.8.1919, Rīga -01.01.1993) – vēsturnieks. Dubina tēvs Dubins Hermans (1887 -1940), bija līdzīpašnieks vienam no Rīgas manufaktūras veikaliem. Ekonomiskās krīzes laikā 1932. gadā veikals bankrotēja Dubina tēvs turpināja darbu, kā parasts pārdevējs-apkalpotājs. 1938. gadā Dubins iestājās Latvijas Universitātes vēstures fakultātē (mākslas zinātnes novirzienā). Tai pašā laikā sāka piedalīties komjaunatnes pagrīdes organizācijas darbā. 1941. gadā pabeidza Latvijas Valsts universitāti. Tai pašā gadā Dubins noslēdza laulību ar Dubinu (Račeku) Rahili (1919.-nāves datums nav zināms), ar ko Dubins iepazinās Latvijas komjauniešu pagrīdes sanāksmēs.
Pēc kara sākuma Dubins iestājās brīvprātīgajās studentu vienībā, kas tika pārvietotas uz Cēsīm. No turienes tika evakuēts uz Pleskavu. 1941.-1943. Dubins bija skolotājs vidusskolā Grad-Kustovā. 1944. dienēja Sarkanās armijas 1.atsevišķajā latviešu rezerves strēlnieku pulkā. Bija ievainots. Pēc atveseļošanās, no 1944. līdz 1946. gadam strādāja Valsts drošības ministrijā, dienesta nosūtījumā atradās Drēzdenē (Padomju kara administrācija Vācijā). Tur arī sāka dzīvot civillaulībā ar Tarasovu Jekaterinu (1913-1986). Drēzdenē piedzima dēls Vladislavs Tarasovs (1947).
Pēc demobilizācijas 1947. gadā Dubins atgriezās pie zinātniskās darbības un kļuva par zinātnisko līdzstrādnieku Valsts vēstures muzeju Rīgā un pasniedzēju J. Rozentāla Mākslas skolā. Neklātienē pabeidza LKP Rīgas pilsētas komitejas marksisma un ļeņinisma vakara universitāti. 1958.-1986. gadā Dubins bija vecākais pasniedzējs LPSR Valsts mākslas akadēmijā, pēc aiziešanas pensijā 1986. gadā turpināja lasīt kursus kultūras vēsturē, dizaina teorijā un sociālistisko valstu mākslā.
PSKP biedrs no 1966. gada. Apbalvots ar Tēvijas kara ordeņa 2. škiru, medaļām: “Par uzvaru pār Vāciju”, “Par kaujas nopelniem”, jubilejas medaļu “Darba veterāns”, “LPSR Ministru padomes un LPSR Kultūras ministrijas goda rakstiem.
Patiecoties savam dienesta stāvoklim un nopelniem Dubinam bija iespēja ceļot, un no 1965. līdz 1985. gadam Dubins apmeklēja Austriju, Franciju, Austrum Eiropu, Vāciju un Ungāriju.
Latvijas Mākslinieku savienības valdes loceklis, biedrības “Zinātne” republikāniskās valdes loceklis, Latvijas Dizaineru savienības organizatoriskās komitejas loceklis, biroja loceklis tehniskās periodikas jautājumos LPSR Valsts plānošanas komitejā.
Dubina vecāki; Dubins Herman (1887 -1940.) un Dubina (Šeremevskaja) Dina (1895 nav zināmi-1941.) un brālis Dubins Zigfrīds (1922-1941) gāja bojā Rīgas geto. Tuvākais Dubina radinieks, kam izdevās izdzīvot karā bija tikai Dubina mātes brālis Šeremevskis Grigorijs (1883-nāves dati nav zināmi); 1930. gadu sākumā izbraucis no Latvijas uz Franciju.
Pēc dēla aizbraukšanas un otrās sievas nāves Dubins palika viens. 1987. gadā aprecējās trešo reizi: ar Valsts mākslas akadēmijas studenti Ratnieci Laumu (1961).
A. Normana
Dubins Hermans (1887-1941) – tēvs
Dubina (Šeremevskaja) Dina (1895-1941) - māte
Dubins Zigfrīds (1922-1940) – brālis
Dubina (Račeka) Rahila (1919.-nāves dati nav zināmi) – pirmā sieva
Tarasova Jekaterina (1913-1986) – otrā sieva
Tarasovs Vladislavs (1947-?)
Ratniece Lauma (1961) – trešā sieva
Šeremevskis Grigorijs (1883-nāves dati nav zināmu) – mātes brālis
N.Normans