Buhbinders Jakovs Grigorjevičs — revolucionārās kustības dalībnieks (cīņubiedri — A. V. Leitmans, V. S. Vaskis, V. H. Grodzinskis), lielu uzņēmumu vadītājs. No 1928. g., strādājot kokzāģētavā «Lemiko», piedalījās nelegālo organizāciju — kreisās arodbiedrības, MOPR — darbībā, bija ebreju Tautas universitātes valdes loceklis. J. Buhbindera dzīvoklī bieži notika pagrīdes partijas organizācijas pulciņa sapulces. 1929. g. tika arestēts, 1930. g. notiesāts uz 4 gadiem katorgas darbiem, pēc apelācijas sūdzības attaisnots. 1937. g. tika atkal arestēts, izlaists pret drošības naudu, ar Latvijas Sarkanās palīdzības CK atļauju emigrēja uz Zviedriju. Atrodoties šajā valstī, kopā ar biedriem piedalījās Stokholmas Latvijas politiski emigrantu grupas darbā. 1940. g. atgriezās Latvijā, 1940.—1941. g. strādāja par rūpnīcas «Ūdārnieks» direktoru. Lielā Tēvijas kara laikā atradās evakuācijā, līdz 1943. g. strādāja Čeļabinskā. 1943. g. tika iesaukts Padomju Armijā, dienēja Latviešu strēlnieku divīzijā. 1944. g. tika atsaukts no armijas un nosūtīts uz no vācu okupantiem atbrīvoto Latviju. 1944.—1947. g. strādāja par rūpnīcas «Ūdārnieks» direktoru, 1946. g. iestājās KPFS. 1944.—1950. g. — rūpnīcas «Liepājas koks» direktors. No 1950. g. — rūpnīcas «Lignums» direktors, mucu rūpnīcas direktors, pēc tam PA «Latvijas tirdzniecības iekārtas» Rīgas filiāles direktors. Apbalvots ar medaļām, 2 Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem. No 1958. g. — republikāniskas nozīmes personālais pensionārs.

I. Bažuls