Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Buharcevs Dmitrijs Pavlovičs (1898-1937)

people
surnameBuharcevs
nameDmitrijs
patronymPavlovičs
birth_year1898
birth_placeDaugavpils, Vitebskas guberņa
death_year1937
death_month6
death_day3

Buharcevs Dmitrijs Pavlovičs (pseidonīmi Vesturs, Akmens, Numurs, Vladimirs Šteins) (1898, Daugavpils, Vitebskas guberņa ― 03.06.1937) ― žurnālists, zinātnieks, izlūks. 1920. g. iestājās Latvijas KP. 1920.―23. g. bija Rīgas biroja loceklis, pēc tam Centrālā biroja sekretārs ebreju sekcijā pie Latvijas KP CK. 1923. g. pārcēlās uz Maskavu, kur vadīja strādnieku korespondentu pulciņu rūpnīcā «Kaučuks» un bija RK(b)P Maskavas komitejas Preses nodaļas metodiskā biroja loceklis. 1923.―24. g. strādāja par Galvkoncesijas komitejas referentu, 1924.―26. g. ― par PSRS Valsts plāna komitejas Pasaules tautsaimniecības sektora informācijas nodaļas pārzini. No 1925. g. maija pārzināja redakcijas ārzemju nodaļu, bija «Komjaunatnes Patiesības» redakcijas kolēģijas loceklis. 1929.―31. g. strādāja par TASS nodaļas pārzini Vīnē. No 1931. g. līdz 1934. g. maijam bija Komunistiskās akadēmijas Pasaules tautsaimniecības institūta vec. zinātniskais līdzstrādnieks, papildus no 1932. g. jūlija ― žurnāla «Aiz robežas» redakcijas kolēģijas loceklis. No 1934. g. maija strādāja par avīzes «Izvestija» korespondentu Vācijā. Ieguva ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. Dodoties ārzemju komandējumos, izpildīja IeM-VK Apvienotās valsts politiskās pārvaldes-IeM Tautas komisariāta izlūkošanas uzdevumus. 1935.―36. g. pabeidza ASV vēstnieka Vācijā meitas Martas Dodas (pseidonīms Liza) vervēšanu, ko sāka izlūks un diplomāts B. Vinogradovs. 1936. g. 23. novembrī arestēts, 1937. g. 2. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija notiesāja viņu uz augstāko soda mēru par dalību antipadomju teroristiskajā organizācijā, nākamajā dienā nošauts. Reabilitēts pēcnāves 1960. g.

Šneers